Ilustratīvs attēls - pixabay.com.
Valsts pārvaldes reformas gaitā plānotie 34 soļi neparedzēja nozīmīgas pārmaiņas, secināts Valsts kontroles revīzijā, vērtējot reformas norisi. Reformas galvenais dzinulis – Atlīdzības likuma grozījumi – pieņemti 4 gadus pēc plānotā laika un nenovērš virkni sistēmas paradoksu, turklāt nav ieviesti vienoti augstākā līmeņa vadītāju snieguma rādītāji.
Revidenti norāda, ka paaugstināt valsts pārvaldes procesu efektivitāti joprojām ir liels izaicinājums, jo reformas tvērums ir pārāk šaurs – tā attiecas tikai uz daļu valsts pārvaldes iestāžu un tikai 21% no sabiedriskā sektorā darbiniekiem.
Kvalitatīvu pārmaiņu nav
Vērtējot, kā īstenots 2017.gadā valdības apstiprinātais Valsts pārvaldes reformu plāns ar mērķi veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, revīzijā konstatētais liek secināt, ka daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Termina “reformas” lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas.
