Savulaik rakstīju, ka pirms 30 gadiem no Latvijas aizejošais Krievijas Federācijas karaspēks te atstāja 22 300 militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu. Aizbrauca neliela daļa okupācijas gados iebraukušo. Statistika liecina, ka 35 gadu laikā krievu skaits Latvijā no 34% sarucis līdz 24%. Kā izrādās, 11% no viņiem (apmēram 51 tūkstotis) neprot latviešu valodu.
Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi. Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.
Personāla vadības un cilvēkresursu piesaistes ekspertiem nav jālūkojas kristāla bumbā, lai paredzētu darba tirgu 2022.gadā. Arī bez nākotnes pareģošanas un pārdabiskām spējām manāmas tendences, kas, visticamāk, atspoguļos nākotnes darba vietu un vidi. Lielā talantu staigāšana, mentālā veselība, brīvība un atalgojums. Ar ko rēķināties uzņēmumiem un ko gaidīt darbiniekiem – adaptāciju vai transformāciju?
Latviešu profesores Daces Dzenovskas vadītā Oksfordas zinātnieku komanda pēta iztukšošanos Krievijas un Latvijas pierobežā, kā arī Ukrainā. Viņasprāt, procesus nevar skaidrot tikai ar vietējo politiku — jāskatās, kā šīs vietas integrētas globālajā ekonomikā, piemēram, kļūstot par darbaspēka resursu Anglijas laukiem
Mauriņa, Raudive, Zeibots. Kurš īsti runā romānā Lēngaitis?
Atšķirīgais un kopējais mūsdienu lietuviešu un latviešu prozā
Pētot krievu emigrantu darbošanos Latvijā starpkaru periodā, vēsturnieks Andrejs Gusačenko pievērš uzmanību daudzām maz zināmām tēmām: par krieviem, kas Latvijā cīnījās Neatkarības karā, padomju spiegiem un dubultaģentiem Rīgā, par krievu un latviešu kultūru mijiedarbību
Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē. Būtiski ir sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo virkne ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.
Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas vilņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panāktu pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši pašlaik ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties. Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.
Nenoliedzot faktu, ka iedzīvotāju skaits Latvijas laukos samazinās, it īpaši valsts austrumu daļā, un jauni cilvēki pārceļas uz pilsētām vai emigrē, Eiropas mērogā šī statistika nemaz neizskatās tik slikti. Ievērojami straujāka reģionu novecošana notiek Austrumvācijā, Spānijas ziemeļrietumos, Francijas vidienē un dienvidos, Itālijas ziemeļu reģionos, kā arī visā Grieķijā un Bulgārijā.
Nākamajai nodokļu reformai noteikti jābūt orientētai nevis uz nodokļu samazināšanu, bet uz valsts ieņēmumu palielināšanu, intervijā žurnālam Ir saka bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš saredz, ka "politiskā elite tuvojas jaunam apziņas stāvoklim — saprot, ka valsts nav kāds ienaidnieks vai šķērslis, kas visu laiku ir jāapkaro. Valsts ir institūcija, kas rada kopējo labumu, ko mēs nevaram radīt individuāli".
Pirms pāris nedēļām režisors Ivars Zviedris man piedāvāja kinofestivāla “Lielais Kristaps” ietvaros vadīt diskusiju par tēmām, kas atklājas viņa jaunajās filmās Afigenna un Meikots Īrijā un sasaucas ar jautājumiem, kas ikdienā ir arī manas uzmanības lokā, lai gan ne vienmēr tūlītēja tvēriena attālumā. Šajā rakstā gribu aizsākt sarunu, kas notiks 9. novembrī plkst. 18 kinoteātrī Splendid Palace, ieskicējot problemātiku, ko savās filmās caur asarām un smiekliem parāda Ivars Zviedris.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
