Baltu literatūras ekspresis

  • Jūrate Sprindīte, Laura Laurušaite
  • 29.04.2021
  • Domuzīme
Starptautisko Viļņas grāmatu gadatirgu — lielāko Baltijā — iecienījuši arī latviešu autori un izdevēji. 2018. gadā tas notika piecās lielās ekspozīciju zālēs ar galerijām un konferenču telpām 18 500 kvadrātmetru platībā. To apmeklēja pāri par 65 000 interesentu. 2019. gadā Viļņas grāmatu gadatirgū piedalījās 21 valsts. Tajā atvēra arī latviešu autoru darbu tulkojumus lietuviešu valodā. 
Foto — Irmants Gelūns, Scanpix/LETA

Starptautisko Viļņas grāmatu gadatirgu — lielāko Baltijā — iecienījuši arī latviešu autori un izdevēji. 2018. gadā tas notika piecās lielās ekspozīciju zālēs ar galerijām un konferenču telpām 18 500 kvadrātmetru platībā. To apmeklēja pāri par 65 000 interesentu. 2019. gadā Viļņas grāmatu gadatirgū piedalījās 21 valsts. Tajā atvēra arī latviešu autoru darbu tulkojumus lietuviešu valodā. Foto — Irmants Gelūns, Scanpix/LETA.

Atšķirīgais un kopējais mūsdienu lietuviešu un latviešu prozā

21. gadsimta literatūra ar savu dinamismu un plašo piedāvājumu aizrauj gan lasītājus, gan kritiķus. Līdzīgu politisko un kultūras norišu ietekmē Latvijas un Lietuvas literatūra līdzīgos tempos ir virzījusies uz priekšu, pārkāpjot kopējiem sliekšņiem: novēlotu postmodernismu, populārās literatūras uzvaras gājienu, sākumā atteikšanos no lineāra stāstījuma un vēlāk — atgriešanos pie garajiem stāstiem. Redzam mazāk profesionalitātes, vairāk fragmentācijas, kas atspoguļojas gan tekstveides principos, gan lasītāju gaumes un vajadzību noslāņošanās procesos. Tomēr gan latviešu, gan lietuviešu literatūra atgriežas pie tradicionālās izteiksmes, mazinās postmodernisma izlēcieni un eksperimenti. Padomju okupācijas laikā literatūrā izpaudās pienākums saglabāt kultūras un etnisko identitāti, bet pēdējā desmitgadē priekšplānā nonācis jautājums, vai sabiedrības izpratnē literatūrai joprojām ir kāda nozīmīgāka loma.

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.