2014.gadā Rātslaukumā notika toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) un sabiedriskās organizācijas "Latvija - mana dzimtene" rīkota zibakcija. Foto - Ieva Lūka, LETA.
Savulaik rakstīju, ka pirms 30 gadiem no Latvijas aizejošais Krievijas Federācijas karaspēks te atstāja 22 300 militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu. Aizbrauca neliela daļa okupācijas gados iebraukušo. Statistika liecina, ka 35 gadu laikā krievu skaits Latvijā no 34% sarucis līdz 24%. Kā izrādās, 11% no viņiem (apmēram 51 tūkstotis) neprot latviešu valodu.
Šā vai tā - Latvijā dzīvo aptuveni 460 tūkstoš cilvēku, kuriem etniskā dzimtene atrodas no Zilupes uz austrumiem. Kaimiņvalstīs Igaunijā - 344 tūkstoši - krievu skaits ir 25,6% no pamatnācijas. Vismazāk kriviču ir Lietuvā - 170 tūkstoši jeb 4,88% no visiem iedzīvotājiem. Lietuva var lepoties ar vēl vienu rādītāju. Pēc neatkarības atjaunošanas valsti pametuši 174 tūkstoši iebraucēju no Krievijas. Latvijā dzīvo ap 175 tūkstošiem krievu ar nepilsoņu pasēm. Neviena aptauja neuzrāda, cik no šiem neprašām ir negatīvi noskaņoti pret Latvijas valsti. Uz ielas esmu dzirdējis, ka telefonā krievu mēlē mūsu Tēvzemi sauc par pieķēzīto (sranaja - krievu val.) valsti. Noniecinātāji neapjauš, ka, tieši pateicoties viņiem, varbūt mūsu zemīte tik tīra nav. Tā bijušais kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs saka - labam policistam jāprot krievu valoda, jo, lūk, noziedznieku vidū vairums runājot krieviski. Viņiem, kādreizējās Čukotkas skolotājas, rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas vārdi - esmu krievu izcelsmes latviešu patriote - ir sveši.
