2014.gadā Rātslaukumā notika toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) un sabiedriskās organizācijas "Latvija - mana dzimtene" rīkota zibakcija. Foto - Ieva Lūka, LETA
Savulaik rakstīju, ka pirms 30 gadiem no Latvijas aizejošais Krievijas Federācijas karaspēks te atstāja 22 300 militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu. Aizbrauca neliela daļa okupācijas gados iebraukušo. Statistika liecina, ka 35 gadu laikā krievu skaits Latvijā no 34% sarucis līdz 24%. Kā izrādās, 11% no viņiem (apmēram 51 tūkstotis) neprot latviešu valodu.
Šā vai tā - Latvijā dzīvo aptuveni 460 tūkstoš cilvēku, kuriem etniskā dzimtene atrodas no Zilupes uz austrumiem. Kaimiņvalstīs Igaunijā - 344 tūkstoši - krievu skaits ir 25,6% no pamatnācijas. Vismazāk kriviču ir Lietuvā - 170 tūkstoši jeb 4,88% no visiem iedzīvotājiem. Lietuva var lepoties ar vēl vienu rādītāju. Pēc neatkarības atjaunošanas valsti pametuši 174 tūkstoši iebraucēju no Krievijas. Latvijā dzīvo ap 175 tūkstošiem krievu ar nepilsoņu pasēm. Neviena aptauja neuzrāda, cik no šiem neprašām ir negatīvi noskaņoti pret Latvijas valsti. Uz ielas esmu dzirdējis, ka telefonā krievu mēlē mūsu Tēvzemi sauc par pieķēzīto (sranaja - krievu val.) valsti. Noniecinātāji neapjauš, ka, tieši pateicoties viņiem, varbūt mūsu zemīte tik tīra nav. Tā bijušais kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs saka - labam policistam jāprot krievu valoda, jo, lūk, noziedznieku vidū vairums runājot krieviski. Viņiem, kādreizējās Čukotkas skolotājas, rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas vārdi - esmu krievu izcelsmes latviešu patriote - ir sveši.
Vai visi valodas nepratēji izsūtāmi piespiedu kārtā? Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde to dara, izsūtot tos, kas ir Krievijas pases nēsātāji, ja viņi divu gadu laikā Valsts valodas centrā nenokārto latviešu valodas eksāmenu. Viens no lielākajiem kirilicas aizstāvjiem ir partijas Stabilitātei! vadonis Rosļikovs, kurš publiski paziņojis, ka valodas pārbaudes ir genocīds. Pats Eiropas Parlamenta vēlēšanās plakātam izmantoja kirilicu, teikdams, ka tā ir bulgāru valoda. Te nav melots, jo savulaik Bulgārija kļuva par slāvu rakstības izplatības centru. Šīs Rosliķova lingvinistiskās zināšanas viņu paglāba no soda naudas. Arī Saeimas Ētikas komisija ir bezzobaina, neizskatot deputāta rīcību, jo neesot neviena deputāta iesnieguma. Deputāta svinīgais solījums paredz “godāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”.
Varbūt daudziem piemirsies, ka kopš 2006. gada Krievijas Federācijā darbojas reemigrācijas programma? Tā paredz, ka divu pieaugušo un viena bērna ģimenei valdība apmaksā viena 5 tonnu kravas konteinera transporta izdevumus. Ievestās mantas netiek apliktas ar muitas nodokli. Ja ģimene lielāka, drīkst izmantot vēl vienu apmaksātu konteineru. Apmaksā visus ceļa izdevumus. Ierodoties Krievijā, bauda visus sociālos labumus. Cik naski tad kriviči cenšas atgriezties etniskajā dzimtenē?
Lūk, daži statistikas dati. 2022.gadā pieteikušies uz izbraukšanu bija 112 700 cilvēku. Gadu vēlāk vairs tikai 63 tūkstoši, bet faktiski izbrauca 45,1 tūkstotis.
Te nu laikam viens no straujā izbraucēju skaita krituma iemesliem ir Krievijas karš Ukrainā, nevēlēšanās tikt mobilizētiem. Kā liecina Krievijas Iekšlietu ministrijas dati, 30% pārdomā un pieteikumam neseko rīcība. No kādām tad bijušajām PSRS republikām krievi ir izbraukuši? No Tadžikistānas - 14,1 tūkstotis, no Kazahstānas - 9,4 tūkstotis, no Armēnijas- 7,5 tūkstoši, bet no trim Baltijas valstīm 2022. gadā tikai 410, gadu vēlāk - nedaudz vairāk par 640.
Klausoties Austrumu kaimiņa valstvīrus, krieviem no Baltijas valstīm vajadzētu bēgt neatskatoties. Te taču viņu tiesības tiekot aizskartas, dažs runātājs aizrunājas līdz pat genocīdam. Protams, vairākumam patiktu saglabāt kolonista statusu, kad visi iezemieši pazemīgi pārgāja uz “lielās brāļu” tautas valodu.
Vairākums aptaujāto atbild, ka viņu galvenais neatgriešanās iemesls etniskajā dzimtenē esot apstāklis, ka viņi šeit esot dzimuši, tātad te ir viņu dzimtene, te apglabāti vecāki un vecvecāki. Jāvaicā, kāpēc izsūtītiem latviešiem, kuriem arī tuvinieki palika guļam Sibīrijas sasalumā, bija vēlme atgriezties Tēvzemē? Ir tāds jēdziens kā dzimtenes mīlestība. Cik stipra tā ir šiem iebraucējiem?
Manuprāt, viens no lielākajiem neatgriešanās iemesliem ir zemās algas Krievijā. Ja viņiem jāsamierinās ar 15 tūkstošiem rubļu (ap 150 eiro), tad Latvijas sētnieka alga 700 eiro, pārvēršot to rubļos, sanāk 70 tūkstoši.
Autors ir bijušais pašvaldību darbinieks
