Ivars Austers. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Profesors Ivars Austers pētījis braukšanas kultūras psiholoģiskos mehānismus, un viņam ir padoms, kā uzlabot drošību uz ceļiem
Neredzēts pārītis, nav mūsējie, uzņēmuma Kupčs bārmene Aelita saka kolēģim pa telefonu. Ar Rīgas Stradiņa universitātes sociālās psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru esam norunājuši tikties brokastlaikā, pirms vairums Āgenskalna tirgus ēstuvju ir vaļā. Tāpēc izvēle krīt uz abu mājām tuvo miniatūro bāriņu, kur agri sāk pulcēties, poētiski izsakoties, Čaka Rīgas nomaļu publika.
Kupčs ir laba vieta mūsu sarunai, jo atrodas trakā krustojumā Altonavas un Tēriņu ielas stūrī — šeit viss atkarīgs no braucēju kultūras, citam citu nepārtrauktajā straumē palaižot pēc rāvējslēdzēja principa un cenšoties pamanīt arī gājējus. Intervijas tēma ir tieši autobraucēju uzvedība uz Latvijas ceļiem, ko Austers ar kolēģiem pētījis. Darbs pie pētījuma turpināsies līdz nākamā gada beigām, bet šovasar valsti pārsteigušas vairākas traģēdijas uz Liepājas šosejas, ieskaitot veselas ģimenes bojāeju. Dzērājšofera izraisītā avārijā uz Gulbenes—Rēzeknes šosejas cietusi arī Latvijas vadošā sprintere Gunta Vaičule, par laimi, olimpiskajās spēlēs Parīzē viņa varēs piedalīties.
