Kārlis Ulmanis 1919. gada 8. jūlijā, kuģim Saratov piestājot Daugavmalā Rīgā. Foto ― Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Kārļa Ulmaņa loma Neatkarības kara sākumā šodienas acīm
Ar neatkarības pasludināšanu 1918. gadā Latvijas valsts stāsts tikai sākās. Vēl vajadzēja uzvarēt ārējos ienaidniekus, radīt Satversmi un izveidot valsts pārvaldi, kā arī pārliecināt iedzīvotājus un starptautisko sabiedrību par Latvijas dzīvotspēju. Agronoms, sabiedriskais darbinieks un politiķis Kārlis Ulmanis (1877—1942) jaunās valsts tapšanas posmā bija viena no nozīmīgākajām personībām.
Nepieredzējušais valsts «tēvs»
Kārli Ulmani pamatoti uzskata par vienu no Latvijas valsts «tēviem», jo tieši ar viņa vārdu saistās valsts dibināšana 1918. gadā. Un diemžēl arī valsts neatkarības zaudēšana 22 gadus vēlāk. Parasti Ulmaņa biogrāfi kritizē viņa darbību Otrā pasaules kara sākumā un vienlaikus slavē viņa veikumu, esot Pagaidu valdības priekšsēdētājam 1918.—1920. gadā. Kā tas nākas, ka Ulmanis savas politiskās karjeras zenītā izrādījās neveiksmīgāks nekā tās sākumposmā? Un kādēļ gan Ulmani pelt par okupācijas pieļaušanu, no kuras nespēja izvairīties neviena Baltijas valsts, bet slavēt par neatkarības izcīnīšanu, kura nāca ar ievērojami lielākiem upuriem nekā igauņiem vai lietuviešiem?
