Irānas diktatūra izslēdz internetu, lai nebūtu liecību par cilvēku nogalināšanu
Ļaunumam patīk tumsa.
Kad 8. janvārī Irānas režīms valstī praktiski pilnībā atslēdza internetu un sāka aizvien efektīvāk traucēt arī kontrabandas ceļā ievesto Starlink satelīttermināļu darbību, bija skaidrs, ka nekas labs nav gaidāms. Patiesība izrādījusies pat šausmīgāka, nekā varēja iedomāties. Pret protestētājiem vērstā vardarbība ir plašākā un asiņainākā, kādu valsts ir piedzīvojusi kopš islāmistu revolūcijas 1979. gadā.
Kopš 2009. gada «zaļās revolūcijas», kad simtiem tūkstošu protestēja pret falsificētiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem, Irānā ir pastāvīgi notikuši lielāki vai mazāki sabiedrības neapmierinātības izvirdumi. Starp lielākajiem bija 2019. gada nemieri, kurus izraisīja degvielas cenu paaugstināšana, un 2022. gada protesti pēc Mahsas Amini nāves policijas iecirknī, kurp viņa tika aizvesta par lakata «nepareizu valkāšanu».
