Vienu jau var?

Alkohols izraisa vismaz septiņus audzēju veidus. Latvija ir Eiropas Savienības līdere gan pēc alkohola patēriņa, gan pēc onkoloģisko slimību rādītājiem

Šķiltavas speciālizlaidums: Demogrāfija

Sepse strauji izplatās: kā atpazīt, diagnosticēt un ārstēt

Sepse iepriekšējos gadsimtos bija pazīstama kā "asins saindēšanās". Mūsdienās mēs ar to saprotam organisma traucētu spēju kontrolēt reakciju uz infekciju, un šī slimība ir kļuvusi par vienu no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Būtībā sepsi izraisa organisma pārspīlēta reakcija uz infekciju, kur imūnsistēma, cīnoties pret infekciju, sāk bojāt paša organisma audus un orgānus, kas var novest pie orgānu mazspējas vai pat nāves. Diemžēl sepse var attīstīties arī pilnīgi veseliem cilvēkiem pēc milzīgas slodzes, neizgulēšanās vai stresa, kas novājina imūnsistēmu un ļauj infekcijai izplatīties organismā.

Sirds un asinsvadu veselība – visas sabiedrības atbildība

Pirms trim gadiem Eiropas pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas (EAPN-Latvia) paspārnē izveidojām dažādu sabiedrisko organizāciju darba grupu, lai pievērstu lielāku uzmanību sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro (KVS) slimību ārstēšanas uzlabošanai, tostarp palielinot ārstēšanās pieejamību visiem iedzīvotājiem.

Aug mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Jārīkojas nekavējoties

Saprotamu iemeslu dēļ valsts pēdējos gados pievērsusies vienas slimības draudiem, tādēļ tagad ar lielāku sparu jāpievēršas citām slimībām. Tieši šāda rīcība ir vērojama Eiropas Savienības (ES) valstīs – pērn rudenī ES izveidojies pacientu, mediķu, ražotāju un citu ieinteresēto pušu tīkls, kas izvirzījis mērķi – sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību (KVS) skaita samazināšanai un šo pacientu dzīvildzes palielināšanai jābūt visas Eiropas prioritātei. Arī Eiropas Komisija sākusi darbu pie Ceļa kartes izstrādāšanas, nav grūti iztēloties, ka visu dalībvalstu veselības ministrijas tiks aktīvi iesaistītas. Arī šā iemesla dēļ mums Latvijā jāizvirza kardiovaskulārās saslimstības mazināšana kā lielāka prioritāte nekā līdz šim.

Radars Latvijā

Pēdējā pusgada laikā, kopš Baltkrievijas režīms spiež Tuvo Austrumu pilsoņus pāri ES robežai, Latvijas iedzīvotāju noskaņojums pret nelegāliem migrantiem no mērenas nelabvēlības mainījies uz izteikti negatīvu, secinājuši Latvijas Universitātes pētnieki. 61% respondentu atbalsta žoga būvniecību uz Latvijas robežas.