Kur palikuši redaktori?

  • Māra Miķelsone, Domuzīme
  • 26.06.2026.
  • Domuzīme
Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti. Sastādītāji Ēriks Hānbergs, Dainis Īvāns, Aleksandrs Mirlins. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds pēc Saeimas pasūtījuma, 2025.

Latviešu prese trakajos deviņdesmitajos. Sastādītāji Ēriks Hānbergs, Voldemārs Hermanis, Osvalds Zebris. Latvijas Mediji, 2025.

Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti. Sastādītāji Ēriks Hānbergs, Dainis Īvāns, Aleksandrs Mirlins. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds pēc Saeimas pasūtījuma, 2025. Latviešu prese trakajos deviņdesmitajos. Sastādītāji Ēriks Hānbergs, Voldemārs Hermanis, Osvalds Zebris. Latvijas Mediji, 2025.

Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 3

 

 

Gada sākumā klajā nāca divi atmiņu apkopojumi, kas sevišķi raisīja laikabiedru interesi: Latviešu prese trakajos deviņdesmitajos un Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti

Abas grāmatas «būvētas» pēc līdzīga principa, liekot kopā dažādu žurnālistu sarakstīto. Atmiņu stāsti ir gan par 1991. gada barikāžu laiku, gan par darbu preses izdevumu redakcijās pagājušā gadsimta 90. gados, kad milzu pārmaiņas notika ne tikai jaunatgūtās Latvijas valsts sabiedrībā un ekonomikā, bet arī mediju vidē. Kaut izteikšanās brīvības, pēc pašu žurnālistu domām, tolaik bijis vairāk nekā mūsdienās, ne visiem šis posms bija sekmīgs.

Abās grāmatās starp sastādītājiem kā pirmais minēts publicists un rūdītais preses vilks Ēriks Hānbergs, kurš žirgto vārdošanu turpina arī savos cienījamajos gados. Norādīti arī citi palīdzētāji. Tomēr jāteic, ka gan vienam, gan otram izdevumam trūkst kopējā ietvara, kas veidotu mērķtiecību stāstu atlasē un kas parasti ir grāmatas redaktora ziņā un atbildībā. Pēc izlasīšanas rodas jautājumi — ko ar šiem izdevumiem gribam pateikt? Vai tie atklāj patieso preses situāciju pārmaiņu laikā 90. gados, vai tikai izstāsta amizantus un mūsdienu lasītājam pārsteidzošus gadījumus «kriminālās ekselences fonda» stilā? Vai atbildēti visi jautājumi par barikādēm?

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička

Kur palikuši redaktori?

Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti. Sastādītāji Ēriks Hānbergs, Dainis Īvāns, Aleksandrs Mirlins. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds pēc Saeimas pasūtījuma, 2025.

Latviešu prese trakajos deviņdesmitajos. Sastādītāji Ēriks Hānbergs, Voldemārs Hermanis, Osvalds Zebris. Latvijas Mediji, 2025.