Gustavs Mārtiņš Upmanis novērojis, ka jauniešu darba vēlmes nesakrīt ar tirgus piedāvājumu. Foto — no personīgā arhīva
Aizvien pārliecinošāk darba tirgū sevi piesaka Z paaudze. Tomēr viņu strādāšanas paradumi krietni atšķiras no vecāka gadagājuma kolēģiem. Vai darba devējiem tā kļūs par nopietnu problēmu vai jaunu iespēju?
Tiek lēsts, ka pēc pieciem gadiem apmēram 31% strādājošo būs dzimuši laika posmā no 1996. līdz 2012. gadam, Z paaudzi padarot par otro lielāko darba tirgū. Uzauguši digitālajā laikmetā, sociāli atbildīgi un iekļaujoši, spējīgi atklāti runāt par garīgo veselību un aizraujas ar radošu pašizpausmi — šīs ir tikai dažas no īpašībām, kas raksturo mūsdienu jauniešus. Kā tās ietekmē viņu spēju strādāt, komunicēt un sadarboties ar citiem, un ko ņemt vērā darba devējam?
«Vēl pirms 20 gadiem darba attiecības bija līgums, kas noteica, ka darbinieks velta 40 stundas nedēļā, lai sekotu priekšnieka norādījumiem, par to pretim saņemot atalgojumu, taču tagad jaunieši gaida, ka šīs attiecības drīzāk būs balstītas empātijā,» novērojis sociālā uzņēmuma, jauniešu nodarbinātības platformas Visas iespējas dibinātājs un vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.
