Sociālo tīklu ikoniņas mobilajā telefonā. Foto: EPA/LETA
Pēdējā laikā tik bieži dzirdam vārdu savienojumu "viltus ziņas" jeb fake news, ka tas jau sāk zaudēt mūsu apziņā jebkādu reālu nozīmi un kļūst par tādu kā fona troksni. Jā, zinām, tās eksistē, - bet tas arī viss. Mani tas neskar, es uz tām neuzķeros, citi muļķi paši vainīgi, tās bija un būs, pasaule no tā neies bojā... Un tādā garā.
Tomēr gribas atgriezties pie saknēm: viltus ziņas nav nejaušas, to pamatojums lielākoties slēpjas propagandistu darbā, un pašreizējā ģeopolitisko saasinājumu laikmetā vismaz daļa pasaules tomēr ir augsta riska statusā. Un tāpēc būtu vēlams tomēr viltus ziņas neuztvert kā fona troksni, bet apzināties to uzbūvi un mērķus.
Viltus ziņu līmeņi
Reizēm tiešām ir tā - lasām ziņu un brīnāmies: kas tad vispār tai var noticēt. Taču acīmredzamā daļa ir tikai viens no vairākiem viltus ziņu veidiem, kuras tiešām darbojas kā tiešā propaganda: pateikt to, kas ir ziņas saturā. Piemēram, ka Latvijā ieradušies 999 agresīvi bēgļi. Vai Doņeckā pie krusta piesists krievu puisītis.
