Vai topošais Rīgas terminālis uzlabos kravu plūsmu?

  • Normunds Kozlovskis
  • 23.11.2023.
Rīgas ostas teritorija. Foto - Edijs Pālens, LETA

Rīgas ostas teritorija. Foto - Edijs Pālens, LETA

Pēdējo nu jau gandrīz desmit gadu laikā kravu apjoms caur Latvijas ostām ir piedzīvojis dramatisku kritumu, tāpēc ir iepriecinoši dzirdēt vēsti par jauna termināļa izveidi mūsu valstī kravu piesaistei. Kopš 2018. gada norit darbs pie pasažieru un ro-ro kravu termināļa (optimizēts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu kuģošanas procesu) Riga Ropax Terminal izveides Rīgā.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka sekmīgas projekta virzības gadījumā termināļa celtniecība varētu tikt pabeigta 2027. gada nogalē, palielinot pārvadājumu apjomu un būtiski veicinot Rīgas ostas konkurētspēju Baltijas jūras baseinā. Veicot tirgus izpēti, secināts, ka, īstenojot projektu, pasažieru pieaugums varētu palielināties par 8%, savukārt ro-ro kravu segmenta pieaugums sagaidāms ­līdz pat 10%.

Krievija stiprina savas ostas

Kopš 2000. gadu sākuma, kad Krievijas Federācija (KF) sāka attīstīt jūras kravu neatkarības projektu, kravu pārvadājumu apjoms Latvijas ostās neapturami samazinās. Papētot karti, var loģiski secināt, ka KF ir būtisks pamats attīstīt savus jūras pārvadājumu terminālus, jo 1/6 planētas sauszemes apkalpošanai mūsu kaimiņvalstij līdz šim bija tikai dažas ostas:

  • Sanktpēterburga – ziemā aizsalstoša;
  • Murmanska – reāli strādā 6 mēnešus gadā un apkalpo tikai ogļu plūsmas;
  • Melnās jūras ostas – lielāko tiesu Azovas jūras piekrastē – kur regulāri jāattīra kuģu ceļi no Donas sanesumiem;
  • Vladivostokas osta – atrodas 7 dienu dzelzceļa pārvadājumu attālumā no valsts patēriņa tirgiem.

Šodien, analizējot esošo ģeopolitisko situāciju, vēl jo vairāk redzams pamatojums KF vēlmei attīstīt pašai savu ostu infrastruktūru, jo Baltijas ostas, kas vēsturiski apkalpoja lauvas tiesu no Krievijas kravām, nav piemērotas sadarbībai ar impēriski domājošo KF valdību. Tik daudz par motivācijām pārvirzīt tranzīta kravu plūsmas no Baltijas valstu teritorijām uz Krieviju.

Liepājas ostai sokas labāk nekā Ventspilij

Kā tagad veicas mūsu ostām, cenšoties saglabāt tranzīta kravu pārvadājumu iespējas un attīstīt ostu infrastruktūru? Lai cik dīvaini liktos, visdinamiskāk Latvijā attīstās Liepājas osta, nepārtraukti palielinot kravu apgrozījumu un kupējot kravu zaudējumus pēc Liepājas metalurga bankrota. Liepājas ostā 2014. gadā tika pārkrautas 5,3 miljoni tonnu kravu, 2022. gadā – 7,7 miljonus tonnu kravu, uzrādot pieaugumu par vairāk nekā 40% astoņu gadu laikā (LSEZ, 2022).

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Ventspils osta, kas pēc PSRS sabrukuma bija vislabāk potenciāli nodrošināta ar kravām, daudzu iemeslu dēļ nespēja kravu apjomu saglabāt. Viens no iemesliem ir provinciālā domāšana, mēģinot paņemt peļņu te un tagad un nedomājot par uzņēmuma ilgtspējību. Jāpiebilst gan, ka pagājušā gadsimta 90. gados tāds termins pat vēl nepastāvēja.

Ar šodienas pieredzi varētu pajautāt, kur tika investēta peļņa un kāpēc netika būvēts, piemēram, naftas vads uz Vidusāziju, lai diversificētu lejamkravu plūsmu no Baltkrievijas? Daudzi teiks, ka pēc kara visi gudri, taču mūsu pagātnes kļūdas ir iespēja izmantot un mācīties tās neatkārtot turpmāk.

Tātad: Ventspils ostas kravu apgrozījums no 26,19 miljoniem tonnu 2014. gadā sarucis līdz 14,68 miljoniem tonnu 2022. gadā, parādot “negatīvu pieaugumu” par 43% un lejamkravu apgrozījuma samazinājumu par 60% tajā skaitā (Ventspils Brīvostas pārvalde, 2022).

Rīgas brīvosta – lielākā un jaudīgākā ostu infrastruktūras būve Baltijā – arī būtiski zaudējusi kravu apgrozījumu pēdējo gadu laikā. 2014. gadā kravu apgrozījums bija 41,08 miljoni tonnu, 2022. gadā – vairs tikai 23,5 miljoni tonnu, kas nozīmē samazinājumu gandrīz par 43% (Rīgas brīvosta).

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Latvija kopumā zaudējusi ap 40% no ostu kravu apgrozījuma beidzamajos astoņos gados. Tā ir bīstama tendence, jo tranzītkravas, kas tiek apkalpotas ostās, kopumā dod lielāko daļu darba iekšzemes loģistikas operatoriem.

Pienesuma apjomu rādīs laiks, taču tāds noteikti būs

Ilgu laiku sabiedrībā tika uzdoti jautājumi: ko darīt, kas būs un kā pārvarēt tranzīta krīzi? Tāpēc ziņa par jaunā termināļa izveidi, sevišķi pēdējo gadu kontekstā, kad kravu apgrozījuma kritums bija acīmredzams, taču darbības situācijas uzlabošanā izpalika, vērtējama kā ļoti laba ziņa. Jauns pasažieru un ro-ro terminālis ir jaunas investīcijas, kas noteikti dos atdevi tuvākajos gados, īpaši tamdēļ, ka ekspluatācijā paredzēts piesaistīt Stokholmu un tās brīvostu, kas reāli ir potenciālais galamērķis gan kravu, gan pasažieru plūsmām no Rīgas.

Prāmis kā starpposms multimodālajās kravu plūsmās nav nekas īpaši jauns loģistikas nozarē, taču Rīgas gadījumā pēc prāmju satiksmes pārtraukšanas 2020. gadā šajā jomā valda piedāvājuma vakuums. Savukārt Zviedrija kā galamērķis kravu plūsmām cauri Rīgai ir interesants gan kravu nosūtītājiem, gan saņēmējiem, jo tās ģeogrāfiskā pieejamība labi atbilst šādu risinājumu ieviešanai. Vēl vairāk – Rail Baltica dzelzceļa līnijas kravu noslodzes plānos šāds transporta veids noteikti dos papildu iespējas piesaistīt kravas Ziemeļjūras–Baltijas transporta koridoram un stiprināt kravu plūsmas Latvijā Ziemeļu–Dienvidu virzienā.

Tātad labās ziņas ir! Ir beidzies periods, kad pārdzīvojam par nozares izdzīvošanu valsts mērogā, skaitot negatīvu kravu apgrozījuma pieaugumu un meklējot vainīgos. Ir risinājums! Laiks parādīs, kādu pienesumu šāds terminālis spēs dot nozarei, taču potenciāls tajā visā ir saskatāms pilnīgi droši.

Lai veicas ostai, visai loģistikas nozarei izdzīvot, attīstīties un meklēt inovatīvus risinājumus šajā Latvijas loģistikai un tranzītpārvadājumiem ģeopolitiski sarežģītāja laikā!

 

Autors ir biznesa augstskolas Turība Biznesa loģistikas programmas lektors

Izmantotie avoti:

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā