Linda Kušnire
Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta kampaņa “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu”, kas īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzfinansētā projektā “Atbalsts probācijas klientu resocializācijai”, aktualizē jautājumu par to, kas notiek pēc soda izciešanas un kas nepieciešams, lai cilvēks patiesi mainītu savu dzīvi. Arī šajā gadījumā ar soda izciešanu vien pārmaiņas nenotiek.
Mēs sagaidām, ka cilvēks, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu un par to ir saņēmis sodu, pēc tam spēs dzīvot citādi – sakārtos savu dzīvi, atradīs darbu, vairs nepārkāps likumu un kļus par pilvērtīgu sabiedrības daļu. Taču ar soda izciešanu vien pārmaiņas nenotiek. Ja cilvēka noziedzīgu uzvedību ietekmējusi apreibinošo vielu lietošana, atkarība, vardarbīga uzvedība, nepietiekamas sociālās prasmes, izglītības trūkums vai bezdarbs, sods neaptur minēto faktoru ietekmi uz cilvēka personību. Cilvēks savu sodu var izciest, bet lai nodrošinātu pārmaiņas, ir nepieciešams ilgtermiņa darbs un motivācija to darīt.
Sods ir būtisks – tas nosaka sabiedrības kopīgi nospraustās robežas un prasa atbildību par izdarīto. Taču, runājot par sabiedrības drošību ilgtermiņā, daudz būtiskāk ir jautāt – kas notiek pēc tam? Vai cilvēks pēc soda izciešanas neatgriežas pie noziedzīgas rīcības? Vai sabiedrība rezultātā ir kļuvusi drošāka?
Sods izciests, riska faktori paliek
Iedomāsimies cilvēku, kurš vairākkārt izdarījis likumpārkāpumus alkohola ietekmē. Sods liek atbildēt par izdarīto, taču tas pats par sevi neatrisina alkohola lietošanas problēmu. Valsts probācijas dienesta darbā tiek identificēti noziedzīgu uzvedību ietekmējošie faktori un meklēti veidi, kā tos mazināt – piemēram, nodrošinot atkarības profilaksi vai ārstēšanu un palīdzot apgūt paškontroles prasmes. Citās situācijās nepieciešams darbs ar impulsu kontroli, dusmu vadību vai sociālajām prasmēm.
Tas ir resocializācijas un reintegrācijas mērķis – sekmēt cilvēka iekļaušanos sabiedrībā kā atbildīgam un sociāli aktīvam tās loceklim. Uzvedības maiņa nav vienreizējs lēmums, bet pakāpenisks un sistemātisks darbs, kam nepieciešama gan paša cilvēka iesaiste, gan profesionāls atbalsts.
To, ka ar sodu vien nepietiek, redz arī pati sabiedrība. Valsts probācijas dienesta kampaņas “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu” ietvaros veiktajā aptaujā 79% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka atkārtotu likumpārkāpumu riska mazināšanai līdzās sodam nepieciešams arī atbalsts personas resocializācijai.
Cilvēks var būt gatavs mainīties. Vai mēs esam gatavi dot iespēju?
Latvijas sabiedrībā cilvēku, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, joprojām mēdzam vispirms vērtēt pēc viņa pagātnes kļūdām vai sociālā statusa, nevis pēc viņa spējas mainīties. Šāda reakcija ir saprotama – noziedzīgs nodarījums rada reālu un nereti smagu kaitējumu cietušajiem, viņu piederīgajiem un sabiedrībai kopumā. Dot iespēju mainīties nenozīmē šo kaitējumu aizmirst vai attaisnot izdarīto. Tomēr ir vērts paskatīties, kas notiek pēc tam, kad cilvēks sodu ir izcietis un mēģina dzīvot citādi.
Darbs, mājoklis un atbalstošas attiecības veido sociālo stabilitāti, kas palīdz cilvēkam neatgriezties pie noziedzīgas rīcības. Arī šeit sabiedrības vērtējums ir zīmīgs: jautāti, kas visvairāk palīdz cilvēkam atturēties no atkārtota likumpārkāpuma, 49% aptaujāto nosauc stabilu darbu un ienākumus.
Te sabiedrības loma kļūst ļoti nozīmīga. Darba devējs, kurš ir gatavs dot iespēju, ģimene un līdzcilvēki, kuri atbalsta cilvēka centienus mainīties, var palīdzēt veiksmīgi iekļauties sabiedrībā. Tas nenozīmē, ka jāaizmirst cilvēka pagātnē izdarītais. Tas nozīmē objektīvi novērtēt viņa centienus mainīties un panākto progresu.
Mazāk atkārtotu noziegumu – mazāk cietušo
Pārmaiņas vispirms prasa paša cilvēka atbildību. Tās ir iespējamas tikai tad, ja cilvēks atzīst savu rīcību un ir motivēts mainīties. Taču cilvēks nevar mainīt savu domāšanu un uzvedību izolēti no sabiedrības, kurā viņam pēc tam jādzīvo. Atbildības uzņemšanās un iespēja cilvēkam mainīties nav pretrunā viena ar otru. Cilvēku var saukt pie atbildības par viņa rīcību, vienlaikus dodot viņam iespēju laboties un dzīvot citādi. Tieši par atbildību, pārmaiņām un mūsu katra lomu tajās vēsta Valsts probācijas dienesta kampaņa “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu”. Resocializācija nav ieguvums tikai vienam cilvēkam. Ja pēc soda izciešanas cilvēks izvēlas dzīvot likumpaklausīgi un neatgriežas pie noziedzīgas rīcības, iegūst visa sabiedrība. Tas nozīmē mazāk atkārtotu noziedzīgu nodarījumu, drošāku vidi mums visiem un, pats būtiskākais, mazāk cietušo.
Autore ir Valsts probācijas dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja.
