Sasniegumi sporta zinātnē ļauj iepazīt savu ķermeni kā vēl nekad

  • Līga Plakane
  • 17.01.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Tagadējā vidējā un vecākā paaudze izauga un lielu daļu mūža nodzīvoja, tikai aptuveni nojaušot savu svaru. Pat pulsa rādītāju uzzināja, labi ja dažas reizes gadā ārsta apmeklējuma laikā, bet nostaigāto soļu skaitīšana vai stresa līmeņa mērīšana nenāca pat prātā. Taču cilvēki vēl iepriekšējā gadsimta nogalē kustējās daudz vairāk, jo to prasīja tā laika dzīvesveids.

Šodien par savu veselību un fizisko aktivitāšu apjomu zinām daudz, daudz vairāk, un par to visvairāk jāpateicas valkājamo tehnoloģiju ekspansijai. Taču vienlaikus esam nonākuši mulsinošā stāvoklī, jo vēlme kustēties nenāk no mums pašiem, bet gan no malas.

Lietotne mudina mūs kaut ko izdarīt, lai padižotos ar sasniegto sociālajos tīklos. Īsti pareizi tas nav, jo motivācijai vienmēr būtu jānāk no paša, taču, iespējams, bez viedierīču «dunkas sānos» mēs kustētos vēl mazāk.

Viedie pulksteņi un aproces kopā ar specializētām mobilajām lietotnēm sniedz padziļinātu ieskatu mūsu ķermenī notiekošajā, un ik pa laikam pabiedē ar nedēļas un mēneša pārskatiem, kas daudziem atklāj ne pārāk iepriecinošu ainu un liek saņemties. Savukārt profesionālā tehnika paver sporta zinātniekiem aizvien jaunus pētījumu laukus, kas palīdz cilvēkiem iepazīt sava ķermeņa spējas tik augstā līmenī kā nekad iepriekš un uzlabot sportiskos rezultātus.

Līdz ar modernākām mēriekārtām un aizvien jaunām prasmēm «nolasīt» ķermeņa spējas un reakciju uz dažādām slodzēm, pieprasījums pēc fizioloģisko datu analizēšanas aug augumā. Un ne tikai profesionālo sportistu vidū. Arī sporta entuziasti tiecas izmantot iespēju labāk izprast savu ķermeni un tā spēju robežas, lai atbilstoši izvēlētos izaicinājumus. Līdz ar to jaunajiem sporta medicīnas speciālistiem nākotnē būs darba pilnas rokas.

Pašlaik zinātne uz profesionālu sportistu raugās ļoti niansēti. Meklē daudzus parametrus, rādītājus, kas raksturo viņa fizisko stāvokli un veselību. Latvijas Olimpiskajā vienībā var novērtēt pat 80 izsekojamos parametrus. Amatierim tik daudz pat nav nepieciešami. Tam pietiktu ar dažiem parametriem, lai saprastu, kad viņš ir efektīvā treniņā.

Tieši bioķīmisku un molekulāru marķieru meklēšana ir sporta zinātnes pašreizējā aktualitāte.

Marķieri vislabāk pastāsta par sportista veiktspēju, lai uz to pamata izstrādātu personalizētu treniņu programmu. Tas nepieciešams tādēļ, ka universālas, visiem derīgas programmas nedarbojas. Precīzāk - tās darbojas, taču nav tik efektīvas, kā ambiciozi sportisti varētu vēlēties.

Jaunākie pētījumi rāda, ka neviena no traumu prevencijas programmām nepasargā 100% no traumām. Ja ir programma, kā nostiprināt, piemēram, ceļa kauliņa saiti, tad pat simtprocentīgi izpildot visus nosacījumus, var gūt tikai daļēju efektu, ka izdosies izvairīties no traumas. Proti, neviena universālā programma negarantē pilnvērtīgu rezultātu, tādēļ labākais risinājums ir individualizēta pieeja. Tieši to mācām LU sporta zinātnes maģistra programmā, un man ir liels prieks, ka šajā programmā dominē fizioterapeiti, kuri ir praktiķi. Viņi ir ieguvuši profesionālo izglītību, bet nāk pielikt klāt «putukrējumu» - nianses, kā individualizēti pieiet pacientiem un palīdzētu viņiem uzlabot veselību un sportiskos rezultātus. Viņi papildina zināšanas par jaunākajiem atklājumiem biomehānikā un fizioloģijā.

Palīdz arī bioķīmiski marķieri. Tie nav tikai glikozes rādītāji, bet arī RNS marķieri, kas paver iespēju individualizēt treniņu procesu un atjaunošanās plānu. Sporta medicīnas speciālistiem šodien jau jāmāk sasaistīt kopā šos marķierus, izveidot visaptverošu karti un izsecināt, kam jādominē treniņu procesā pirms atbildīgiem startiem.

Neraugoties uz zinātnes bagātīgajām iespējām, ikvienam sportotājam vispirms jāieklausās sevī. Ķermenis pats dod gana daudz zīmes, tās tikai jāprot nolasīt. Zinātne nāk talkā brīžos, kad vienu vai otru parādību nevar izskaidrot ar esošajām zināšanām. Arī jauno sportistu vecākiem un treneriem nevajadzētu aizrauties ar šauru specializāciju agrā bērnībā. Pat ja marķieri rāda, ka bērnam piemīt īpašas dotības kādā sporta disciplīnā, jāturas pretī kārdinājumam veidot «mazo zvaigzni» līdzko atvase iemācījusies staigāt. Bērnībā svarīgākā ir vispusīga attīstība, dažādu muskuļu grupu un saišu stiprināšana. Nododoties tikai vienam sporta veidam, pastāv risks, ka jaunais sportists pieaugušo vecumā būs pārāk nepasargāts no traumām vai vienkārši nespēs realizēt visu savu potenciālu tādēļ, ka nebūs attīstījis koordināciju, līdzsvaru vai kādu citu niansi, uz ko treneri īpaši nefokusējas izvēlētajā sporta veidā.

 

Autore ir Latvijas Universitātes asociētā profesore, maģistra studiju programmas «Sporta zinātne» direktore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā