Pret formālismu un ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu

  • Katrīne Pļaviņa-Mika
  • 28.06.2024.
Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Publiskajā telpā plaši apspriesti Grīziņkalna apkaimes biedrības centieni panākt naktsmieru apkaimē, kad tur notiek Ghetto Games pasākumi. Rīgas domes ignorētie iedzīvotāju lūgumi nonāca Administratīvā rajona tiesā.

Tiesas ceļā panākts pagaidu regulējums, kurā tiesa noraidījusi biedrības Streetbasket pagaidu aizsardzības lūgumu atjaunot Rīgas domes lēmumu par daļu Grīziņkalna parka nodošanu bezatlīdzības lietošanā jauniešu sacensību Ghetto Games rīkošanai.

Tiesa arī saskatīja juridiskus šķēršļus par Grīziņkalna parka sporta bāzes nodošanu Ghetto Games rīkotājai - biedrībai Streetbasket, bet pašu lietu tiesa pēc būtības skatīs šā gada 17. jūlijā.

Taču esošais tiesas lēmums nav par pasākumu aizliegšanu vai vēršanos pret bērniem.

Tiesa devusi nepārprotamu norādi Rīgas domei, ka tai ir jāatrod veids, kā palīdzēt sadzīvot visiem iedzīvotājiem - gan tiem, kuri grib enerģiskus sporta pasākumus, gan tiem, kuri grib lietot Grīziņkalna parku dienā un baudīt naktsmieru.

Ir skaidrs, ka bērni naktī parkā nesporto. Tomēr naktsmieru traucēja pasākumiem nepieciešamo stalažu jaukšanas troksnis. Stalažu demontāžas troksnis un mūzika, kas tika ierobežota līdz plkst. 23, bija traucējoši iedzīvotājiem pat, ja tas formāli nepārkāpa domes saistošos noteikumus. Savukārt pasākumu laikā pa dienu un līdz vēlam vakaram visā parkā un apkārtnē dārdēja pārmērīgi skaļa mūzika.

Iedzīvotāju lūgumi nodrošināt naktsmieru un Grīziņkalna parka pārējās daļas izmantošanu dienā nebūtu nonākuši tiesā, ja Rīgas domē būtu izvērtētas un līdzsvarotas abu pušu intereses.

Turpretim līdz šim pilsēta rīkojās kā formāls tiesnesis boksa ringā, nostājoties tikai pasākumu rīkotāju pusē un ignorējot iedzīvotāju lūgumus nodrošināt naktsmieru un lietot parku dienas laikā. Tikai pilsētas rokās ir instrumenti abu pušu interešu izvērtēšanai un līdzsvarošanai. Laba pārvaldība šajā gadījumā būtu atrast vidusceļu, kura pamats ir visu skarto rīdzinieku veselības aizsardzības apsvērumi.

Faktiski Administratīvās tiesas lēmums ir pret ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu un formālismu. Pašlaik nav nekādu ierobežojumu publisko pasākumu vai citu norišu trokšņiem, nav ierobežots to laiks. Arī Rīgas pašvaldības policija Grīziņkalnā regulāri atteica kontrolēt troksni. Faktiski iedzīvotāji bija spiesti nepārtraukti pildīt pašvaldības funkciju un cīnīties par savu naktsmieru. Šādi apstākļi nav taisnīgi ne naktsmiera panākšanai, ne jebkurā citā pilsētas ikdienas jomā.

Savukārt, turpinot pagarināt iespēju biedrībai Streetbasket lietot Grīziņkalna parka sporta bāzi Ghetto Games un citu pasākumu organizēšanai bez jaunu apstākļu izvērtēšanas, dome atstāja bez vērības iedzīvotāju intereses. Pilsētas vadībai ir jārēķinās, ka tā pati iegulda apkaimes ielās un parkā, un līdz ar to apkaimē notiek sociālas vides pārmaiņas. Tādēļ ik pa laikam jāpārskata lēmumi, veicinot patīkamu un efektīvu pilsētvidi.

Pilsētas pienākums ir pārskatīt jau esošos normatīvos regulējumus vai izstrādāt jaunus mehānismus, proti, lai nometņu un pasākumu organizatori varētu rēķināties ar noteikumiem, jaunieši varētu pavadīt laiku sportojot un iedzīvotāji varētu izmantot parku dienā un naktīs mierīgi gulēt.

Sorainen sniedz juridisko palīdzību Grīziņkalna apkaimes biedrībai.

 

Autore ir Sorainen biroja zvērināta advokāte

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā