Pret formālismu un ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu

  • Katrīne Pļaviņa-Mika
  • 28.06.2024.
Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Publiskajā telpā plaši apspriesti Grīziņkalna apkaimes biedrības centieni panākt naktsmieru apkaimē, kad tur notiek Ghetto Games pasākumi. Rīgas domes ignorētie iedzīvotāju lūgumi nonāca Administratīvā rajona tiesā.

Tiesas ceļā panākts pagaidu regulējums, kurā tiesa noraidījusi biedrības Streetbasket pagaidu aizsardzības lūgumu atjaunot Rīgas domes lēmumu par daļu Grīziņkalna parka nodošanu bezatlīdzības lietošanā jauniešu sacensību Ghetto Games rīkošanai.

Tiesa arī saskatīja juridiskus šķēršļus par Grīziņkalna parka sporta bāzes nodošanu Ghetto Games rīkotājai - biedrībai Streetbasket, bet pašu lietu tiesa pēc būtības skatīs šā gada 17. jūlijā.

Taču esošais tiesas lēmums nav par pasākumu aizliegšanu vai vēršanos pret bērniem.

Tiesa devusi nepārprotamu norādi Rīgas domei, ka tai ir jāatrod veids, kā palīdzēt sadzīvot visiem iedzīvotājiem - gan tiem, kuri grib enerģiskus sporta pasākumus, gan tiem, kuri grib lietot Grīziņkalna parku dienā un baudīt naktsmieru.

Ir skaidrs, ka bērni naktī parkā nesporto. Tomēr naktsmieru traucēja pasākumiem nepieciešamo stalažu jaukšanas troksnis. Stalažu demontāžas troksnis un mūzika, kas tika ierobežota līdz plkst. 23, bija traucējoši iedzīvotājiem pat, ja tas formāli nepārkāpa domes saistošos noteikumus. Savukārt pasākumu laikā pa dienu un līdz vēlam vakaram visā parkā un apkārtnē dārdēja pārmērīgi skaļa mūzika.

Iedzīvotāju lūgumi nodrošināt naktsmieru un Grīziņkalna parka pārējās daļas izmantošanu dienā nebūtu nonākuši tiesā, ja Rīgas domē būtu izvērtētas un līdzsvarotas abu pušu intereses.

Turpretim līdz šim pilsēta rīkojās kā formāls tiesnesis boksa ringā, nostājoties tikai pasākumu rīkotāju pusē un ignorējot iedzīvotāju lūgumus nodrošināt naktsmieru un lietot parku dienas laikā. Tikai pilsētas rokās ir instrumenti abu pušu interešu izvērtēšanai un līdzsvarošanai. Laba pārvaldība šajā gadījumā būtu atrast vidusceļu, kura pamats ir visu skarto rīdzinieku veselības aizsardzības apsvērumi.

Faktiski Administratīvās tiesas lēmums ir pret ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu un formālismu. Pašlaik nav nekādu ierobežojumu publisko pasākumu vai citu norišu trokšņiem, nav ierobežots to laiks. Arī Rīgas pašvaldības policija Grīziņkalnā regulāri atteica kontrolēt troksni. Faktiski iedzīvotāji bija spiesti nepārtraukti pildīt pašvaldības funkciju un cīnīties par savu naktsmieru. Šādi apstākļi nav taisnīgi ne naktsmiera panākšanai, ne jebkurā citā pilsētas ikdienas jomā.

Savukārt, turpinot pagarināt iespēju biedrībai Streetbasket lietot Grīziņkalna parka sporta bāzi Ghetto Games un citu pasākumu organizēšanai bez jaunu apstākļu izvērtēšanas, dome atstāja bez vērības iedzīvotāju intereses. Pilsētas vadībai ir jārēķinās, ka tā pati iegulda apkaimes ielās un parkā, un līdz ar to apkaimē notiek sociālas vides pārmaiņas. Tādēļ ik pa laikam jāpārskata lēmumi, veicinot patīkamu un efektīvu pilsētvidi.

Pilsētas pienākums ir pārskatīt jau esošos normatīvos regulējumus vai izstrādāt jaunus mehānismus, proti, lai nometņu un pasākumu organizatori varētu rēķināties ar noteikumiem, jaunieši varētu pavadīt laiku sportojot un iedzīvotāji varētu izmantot parku dienā un naktīs mierīgi gulēt.

Sorainen sniedz juridisko palīdzību Grīziņkalna apkaimes biedrībai.

 

Autore ir Sorainen biroja zvērināta advokāte

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Mencis

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Jaunākajā žurnālā