Pret formālismu un ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu

  • Katrīne Pļaviņa-Mika
  • 28.06.2024.
Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Publiskajā telpā plaši apspriesti Grīziņkalna apkaimes biedrības centieni panākt naktsmieru apkaimē, kad tur notiek Ghetto Games pasākumi. Rīgas domes ignorētie iedzīvotāju lūgumi nonāca Administratīvā rajona tiesā.

Tiesas ceļā panākts pagaidu regulējums, kurā tiesa noraidījusi biedrības Streetbasket pagaidu aizsardzības lūgumu atjaunot Rīgas domes lēmumu par daļu Grīziņkalna parka nodošanu bezatlīdzības lietošanā jauniešu sacensību Ghetto Games rīkošanai.

Tiesa arī saskatīja juridiskus šķēršļus par Grīziņkalna parka sporta bāzes nodošanu Ghetto Games rīkotājai - biedrībai Streetbasket, bet pašu lietu tiesa pēc būtības skatīs šā gada 17. jūlijā.

Taču esošais tiesas lēmums nav par pasākumu aizliegšanu vai vēršanos pret bērniem.

Tiesa devusi nepārprotamu norādi Rīgas domei, ka tai ir jāatrod veids, kā palīdzēt sadzīvot visiem iedzīvotājiem - gan tiem, kuri grib enerģiskus sporta pasākumus, gan tiem, kuri grib lietot Grīziņkalna parku dienā un baudīt naktsmieru.

Ir skaidrs, ka bērni naktī parkā nesporto. Tomēr naktsmieru traucēja pasākumiem nepieciešamo stalažu jaukšanas troksnis. Stalažu demontāžas troksnis un mūzika, kas tika ierobežota līdz plkst. 23, bija traucējoši iedzīvotājiem pat, ja tas formāli nepārkāpa domes saistošos noteikumus. Savukārt pasākumu laikā pa dienu un līdz vēlam vakaram visā parkā un apkārtnē dārdēja pārmērīgi skaļa mūzika.

Iedzīvotāju lūgumi nodrošināt naktsmieru un Grīziņkalna parka pārējās daļas izmantošanu dienā nebūtu nonākuši tiesā, ja Rīgas domē būtu izvērtētas un līdzsvarotas abu pušu intereses.

Turpretim līdz šim pilsēta rīkojās kā formāls tiesnesis boksa ringā, nostājoties tikai pasākumu rīkotāju pusē un ignorējot iedzīvotāju lūgumus nodrošināt naktsmieru un lietot parku dienas laikā. Tikai pilsētas rokās ir instrumenti abu pušu interešu izvērtēšanai un līdzsvarošanai. Laba pārvaldība šajā gadījumā būtu atrast vidusceļu, kura pamats ir visu skarto rīdzinieku veselības aizsardzības apsvērumi.

Faktiski Administratīvās tiesas lēmums ir pret ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu un formālismu. Pašlaik nav nekādu ierobežojumu publisko pasākumu vai citu norišu trokšņiem, nav ierobežots to laiks. Arī Rīgas pašvaldības policija Grīziņkalnā regulāri atteica kontrolēt troksni. Faktiski iedzīvotāji bija spiesti nepārtraukti pildīt pašvaldības funkciju un cīnīties par savu naktsmieru. Šādi apstākļi nav taisnīgi ne naktsmiera panākšanai, ne jebkurā citā pilsētas ikdienas jomā.

Savukārt, turpinot pagarināt iespēju biedrībai Streetbasket lietot Grīziņkalna parka sporta bāzi Ghetto Games un citu pasākumu organizēšanai bez jaunu apstākļu izvērtēšanas, dome atstāja bez vērības iedzīvotāju intereses. Pilsētas vadībai ir jārēķinās, ka tā pati iegulda apkaimes ielās un parkā, un līdz ar to apkaimē notiek sociālas vides pārmaiņas. Tādēļ ik pa laikam jāpārskata lēmumi, veicinot patīkamu un efektīvu pilsētvidi.

Pilsētas pienākums ir pārskatīt jau esošos normatīvos regulējumus vai izstrādāt jaunus mehānismus, proti, lai nometņu un pasākumu organizatori varētu rēķināties ar noteikumiem, jaunieši varētu pavadīt laiku sportojot un iedzīvotāji varētu izmantot parku dienā un naktīs mierīgi gulēt.

Sorainen sniedz juridisko palīdzību Grīziņkalna apkaimes biedrībai.

 

Autore ir Sorainen biroja zvērināta advokāte

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā