Pret formālismu un ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu

  • Katrīne Pļaviņa-Mika
  • 28.06.2024.
Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Publiskajā telpā plaši apspriesti Grīziņkalna apkaimes biedrības centieni panākt naktsmieru apkaimē, kad tur notiek Ghetto Games pasākumi. Rīgas domes ignorētie iedzīvotāju lūgumi nonāca Administratīvā rajona tiesā.

Tiesas ceļā panākts pagaidu regulējums, kurā tiesa noraidījusi biedrības Streetbasket pagaidu aizsardzības lūgumu atjaunot Rīgas domes lēmumu par daļu Grīziņkalna parka nodošanu bezatlīdzības lietošanā jauniešu sacensību Ghetto Games rīkošanai.

Tiesa arī saskatīja juridiskus šķēršļus par Grīziņkalna parka sporta bāzes nodošanu Ghetto Games rīkotājai - biedrībai Streetbasket, bet pašu lietu tiesa pēc būtības skatīs šā gada 17. jūlijā.

Taču esošais tiesas lēmums nav par pasākumu aizliegšanu vai vēršanos pret bērniem.

Tiesa devusi nepārprotamu norādi Rīgas domei, ka tai ir jāatrod veids, kā palīdzēt sadzīvot visiem iedzīvotājiem - gan tiem, kuri grib enerģiskus sporta pasākumus, gan tiem, kuri grib lietot Grīziņkalna parku dienā un baudīt naktsmieru.

Ir skaidrs, ka bērni naktī parkā nesporto. Tomēr naktsmieru traucēja pasākumiem nepieciešamo stalažu jaukšanas troksnis. Stalažu demontāžas troksnis un mūzika, kas tika ierobežota līdz plkst. 23, bija traucējoši iedzīvotājiem pat, ja tas formāli nepārkāpa domes saistošos noteikumus. Savukārt pasākumu laikā pa dienu un līdz vēlam vakaram visā parkā un apkārtnē dārdēja pārmērīgi skaļa mūzika.

Iedzīvotāju lūgumi nodrošināt naktsmieru un Grīziņkalna parka pārējās daļas izmantošanu dienā nebūtu nonākuši tiesā, ja Rīgas domē būtu izvērtētas un līdzsvarotas abu pušu intereses.

Turpretim līdz šim pilsēta rīkojās kā formāls tiesnesis boksa ringā, nostājoties tikai pasākumu rīkotāju pusē un ignorējot iedzīvotāju lūgumus nodrošināt naktsmieru un lietot parku dienas laikā. Tikai pilsētas rokās ir instrumenti abu pušu interešu izvērtēšanai un līdzsvarošanai. Laba pārvaldība šajā gadījumā būtu atrast vidusceļu, kura pamats ir visu skarto rīdzinieku veselības aizsardzības apsvērumi.

Faktiski Administratīvās tiesas lēmums ir pret ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu un formālismu. Pašlaik nav nekādu ierobežojumu publisko pasākumu vai citu norišu trokšņiem, nav ierobežots to laiks. Arī Rīgas pašvaldības policija Grīziņkalnā regulāri atteica kontrolēt troksni. Faktiski iedzīvotāji bija spiesti nepārtraukti pildīt pašvaldības funkciju un cīnīties par savu naktsmieru. Šādi apstākļi nav taisnīgi ne naktsmiera panākšanai, ne jebkurā citā pilsētas ikdienas jomā.

Savukārt, turpinot pagarināt iespēju biedrībai Streetbasket lietot Grīziņkalna parka sporta bāzi Ghetto Games un citu pasākumu organizēšanai bez jaunu apstākļu izvērtēšanas, dome atstāja bez vērības iedzīvotāju intereses. Pilsētas vadībai ir jārēķinās, ka tā pati iegulda apkaimes ielās un parkā, un līdz ar to apkaimē notiek sociālas vides pārmaiņas. Tādēļ ik pa laikam jāpārskata lēmumi, veicinot patīkamu un efektīvu pilsētvidi.

Pilsētas pienākums ir pārskatīt jau esošos normatīvos regulējumus vai izstrādāt jaunus mehānismus, proti, lai nometņu un pasākumu organizatori varētu rēķināties ar noteikumiem, jaunieši varētu pavadīt laiku sportojot un iedzīvotāji varētu izmantot parku dienā un naktīs mierīgi gulēt.

Sorainen sniedz juridisko palīdzību Grīziņkalna apkaimes biedrībai.

 

Autore ir Sorainen biroja zvērināta advokāte

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Jaunākajā žurnālā