"Latvijas Pasta" nodaļa Āgenskalnā. Foto: Paula Čurkste, LETA
Nu jau pāris mēnešu cīņa pret Covid-19 rit īpaši stingru ierobežojumu režīmā, kas skar pilnīgi visus, arī Latvijas Pastu. Pie pasta nodaļām un citām iestādēm veidojas rindas, jo vienlaikus drīkstam apkalpot mazāk klientu. Kopš februāra esam bijuši spiesti kases sistēmu skaitu nodaļās samazināt par 155, attiecīgi samazinot iespēju vienlaikus apkalpot klientus. Protams, mīnus 10 grādu salā nav patīkami stāvēt uz ielas, gaidot vienalga ko, – autobusu vai savu kārtu pakalpojuma saņemšanai. Lai gan situācija visiem ir vienāda, klienti šajās izmaiņās nereti vaino pasta darbiniekus. Kas tad īsti notiek Latvijas Pasta nodaļās, un vai pasta nodaļas apmeklējums ir vienīgais veids, kā saņemt pakalpojumu?
Latvijas Pasts šobrīd ir nokļuvis savdabīgā situācijā. No vienas puses, esam pakalpojumu sniedzējs, no otras – daļu pasta pakalpojumu nodrošinām ar tirgošanu. Šobrīd valstī ir spēkā viens drošības regulējums pakalpojumu sniedzējiem, kam jānodrošina 15 kvadrātmetru telpa uz vienu cilvēku, un otrs – tirgotājiem, kam jānodrošina 25 kvadrātmetri, ko, neraugoties uz duālo situāciju, ievēro arī Latvijas Pasts. Arī policijas pārstāvji, kas apmeklē pasta nodaļas, turas tieši pie otrās kvadrātmetru versijas. Tāpēc atsevišķās Rīgas pasta nodaļās ar kompaktām klientu apkalpošanas zālēm līdzšinējo, piemēram, četru kasu vietā var strādāt tikai viena. Atbildīgajām institūcijām esam rosinājuši piemērot citu regulējumu līdzīgi kā to piedāvā aptiekas, – vienlaikus ļaut apkalpot tik daudz klientu, cik kasu ir klientu apkalpošanas zālē. Pašapkalpošanās kases pārtikas lielveikalos taču darbojas, kaut arī attālums starp tām ir mazāks nekā pasta nodaļā. Taču pagaidām uz Latvijas Pastu attiecas tādi paši nosacījumi kā uz tirgotājiem.
