Sākumskolas klasē. Foto: Zane Bitere, LETA
Jaunā valdība uzsver, ka tiks turpināts darbs pie Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidotā vispārējās pamatizglītības mācību satura un mācīšanās pieejas, kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtā nepieciešamās kompetences. Reforma nav revolūcija, bet gan loģisks nākamais attīstības solis. Jaunā satura panākumi lielā mērā būs atkarīgi no pedagogiem, jo realitātē pārmaiņas notiek katrā klasē.
Runājot par izmaiņām izglītības jomā, bieži tiek skarts arī mazo skolu jautājums. Es aicinātu katru mazo skolu vērtēt atsevišķi, ņemot vērā dažādus aspektus, ne tikai skolēnu skaitu. Latvijā nav tik daudz mazo skolu, lai katrai nevarētu veltīt atsevišķu uzmanību un izvērtēt tās darbību. Būtisks ir ne tikai formāls vērtējums pēc absolventu skaita un sasniegumiem, bet arī pievienotā vērtība, ko sniedz skola. Ar pievienoto vērtību tiek saprastas zināšanas un izpratne par lietu kārtību un pasauli – par to, kas notiek ārpus skolas, pilsētas un valsts. Tā ir izpratne par sociālajiem procesiem un daudz ko citu. Un šeit ir jautājums, cik ļoti katra skola spēj un ir gatava sniegt šo izpratni par pasauli.
