Foto: pixabay.com
Tas, vai Latvija pārskatāmā nākotnē sasniegs savu mērķi - Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, pamatā ir atkarīgs no prasmīgas stūrēšanas - izglītības, veselības aprūpes, valsts pārvaldes kvalitātes un uzņēmējdarbības vides, pārliecināts Latvijas bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Ko 2017. gads sola Latvijas ekonomikai? Neko spožu, bet vienlaikus arī neko briesmīgu. Mērķis tuvināt Latvijas dzīves līmeni Rietumeiropas rādītājam paliek spēkā. Bet tas nenotiks automātiski - visiem tomēr pie tā sava roka būs jāpieliek.
Ekonomisti gandrīz vienbalsīgi kā negatīvu raksturo ārējās vides ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tomēr šis termins ir relatīvs, un secinājums ir atkarīgs no tā, ar ko salīdzinām. Diez vai mūsu senčiem klājās vieglāk - pašlaik dzīvojam vienā no mierīgākajiem laikmetiem cilvēces vēsturē. Arī nopietna ekonomikas lejupslīde - gandrīz uz pusi kā 1991. -1993. gadā vai gandrīz par ceturtdaļu kā 2008. -2010. gadā - nav dienaskārtībā. Tieši otrādi, neskatoties uz tirdzniecības sankciju pagarināšanu un Eiropas Savienības (ES) fondu apguves būtisku kavēšanos aizvadītāja gadā, Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide, preču eksports un tūristu skaits sasniedza jaunas vēsturiskas virsotnes. Turklāt kopš 2016. gada 1. jūlija esam pilntiesīgi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (pasaules attīstītāko valstu kluba) dalībnieki.
