Zane Oliņa. Publicitātes foto.
Katras attīstītas sabiedrības viena no lielākajām vērtībām ir tās cilvēki. Tieši izglītoti, veseli un lojāli cilvēki, īpaši jaunieši, lielā mērā veido un nosaka katras valsts, arī Latvijas, ekonomisko attīstību un ilgtspēju aizvien vairāk uz zināšanām balstītā globālā konkurencē. Tāpēc gudras sabiedrības iegulda savu cilvēku izglītībā un veselībā.
Jauniešu studijas prestižās pasaules universitātēs daudzās valstīs tiek uzskatītas par stratēģisku investīciju. Taču Latvijas nostāja ir tieši pretēja - ne tikai neatbalstīt, bet vēl arī aplikt ar nodokli to finansiālo atbalstu, ko ārvalstīs studējošie Latvijas jaunieši sagādā pašu spēkiem.
VID šovasar pieņēmis tieši šādu lēmumu - piedzīt nodokli vairāk kā 2000 eiro apmērā par finansiālo atbalstu mācību izdevumu segšanai pilna laika studijām ASV universitātē. Četrgadīga bakalaura grāda iegūšanai šī nodokļu summa pārsniegtu 10 000 eiro. Šādu lēmumu saņēmis jaunietis, kurš prestižā ASV universitātē studē datorinženieriju. Jaunietis, kurš pēc otrā kursa pabeigšanas, apzinoties arvien sarežģītāko ģeopolitisko situāciju, paņēma akadēmisko gadu, lai pieteiktos kā brīvprātīgais un pabeigtu Valsts aizsardzības dienestu Latvijā un, vajadzības gadījumā, būtu gatavs aizstāvēt Latvijas valsti. Turklāt, faktiski jaunietim šis nodoklis jāmaksā īpaši tādēļ, ka viņš, pārtraucot savas studijas, atgriezies uz laiku Latvijā, lai pievienotos dienestam kā brīvprātīgais.
Pasaulē izcilība, pētniecība, augsta kalibra speciālisti veidojas universitātēs, kurās studenti dienas laikā var pilnvērtīgi nodoties pilna laika mācībām. Pretēji situācijai Latvijā, kad nereti studenti var atļauties mācībās parādīties tikai no darba brīvajā laikā, ASV prestižajās augstskolās labākajiem studentiem pilna laika studijām tiek piedāvāta finansiālā atbalsta pakete. Šādu finansiālā atbalsta paketi studējošajam veido gan federālās valdības granti, gan universitātes stipendijas, gan ierobežota apjoma valsts līdzfinansētas nodarbinātības (tā sauktās work-study) iespējas uz vietas universitātē, kā arī dažādas studējošo kredītu programmas ar atvieglotiem noteikumiem. Visu šo atbalsta veidu mērķis ir segt mācību izdevumus, lai students varētu maksimāli nedalītu uzmanību veltīt studijām.
Vairākus gadus studējot un strādājot kā mācībspēkam ASV pētniecības universitātēs, manu kursa biedru un studentu vidū bija daudzi starptautiskie studenti, kuri varēja tur studēt tieši pateicoties savu valstu valdību stipendijām. Mēs Latvijā neesam un nekad nebūsim situācijā, kur visās specialitātēs un vienādā mērā varēsim nodrošināt pasaules līmeņa augstāko izglītību saviem jauniešiem.
Tāpēc esmu neizpratnē par Latvijas valsts nostāju, jo ar šādu rīcību mēs pieļaujam precendentu pakļaut papildu finansiālam slogam motivētus Latvijas jauniešus, kuri izcīna iespējas studēt prestižās ārvalstu augstskolās.
Šī jautājuma būtība nav tik daudz par finansēm kā par ko krietni būtiskāku.
Kā mums kā pedagogiem un vecākiem turpināt stiprināt šādu jauniešu, brīvprātīgā dienesta karavīru lojalitāti Latvijas valstij?
Kādu signālu mēs raidām jauniešiem, kuri šobrīd devušies studēt ārpus Latvijas? Viņi jau tā lielā skaitā pēc studijām ārvalstis bieži Latvijā neatgriežas.
Kā šāda nostāja atbilst Latvijas stratēģiskajām interesēm (vai šādas stratēģiskās intereses vispār ir?) attīstīt cilvēkkapitālu, audzināt jauniešos patriotismu un gudrāko prātu atgriešanos Latvijā?
Kādu sabiedrības modeli mēs izvēlamies, liekot šķēršļus šiem izglītotajiem, motivētajiem un lojālajiem Latvijas jauniešiem atgriezties Latvijā?
Šajā priekšvēlēšanu laikā jo īpaši es sagaidītu vairāk sarunu ne tikai par miljardu investīciju piesaisti, bet arī par mūsu sabiedrības cilvēkiem, kurus, manuprāt, bieži aizmirstam. Aicinu politiķus un atbildīgās institūcijas veidot sistēmiskus ilgtermiņa risinājumus, nevis turpināt pārvērst bērnu izglītības procesu par vēlētāju balsu uzpirkšanas tirgu.
Papildus, aicinu risināt arī jau gadiem iestrēgušo jautājumu saistībā ar “Studētgods” programmas atbalstu studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, attiecinot šo atbalstu arī uz tiem Latvijas jauniešiem, kuri studē ārvalstīs.
Vēstule ar aicinājumu pēc būtības risināt šo jautājumu nosūtīta izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei un finanšu ministram Mārim Kučinskim.
Autore ir pedagoģe, PhD.
