Viesturs Bulāns. Publicitātes foto
Latvijas IT nozare jau sen vairs nekonkurē tikai mūsu valsts robežās – labs programmētājs, datu speciālists vai kiberdrošības eksperts šodien var strādāt uzņēmumam Rīgā, Berlīnē vai Ņujorkā, fiziski nekur nepārceļoties. Tas būtiski maina spēles noteikumus arī Latvijas uzņēmumiem un valstij. Ja augsti kvalificētam speciālistam vienlaikus ir iespēja strādāt pie Latvijas valstij nozīmīgas informācijas sistēmas vai ārvalstu uzņēmuma projektā par būtiski lielāku atalgojumu, ar patriotismu vien šo izvēli ilgstoši ietekmēt nevarēsim.
Jaunākais “Figure Baltic Advisory” IT nozares atalgojuma pētījums liecina, ka algu kāpums Latvijā kļūst mērenāks – mēneša pamatalga šogad pieaugusi par 5,9 % (salīdzinot ar 6,1 % pērn), un tas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo sešu gadu laikā. Arī kopējā atalgojuma pieaugums, ieskaitot prēmijas un citus monetārā atalgojuma elementus, ir palēninājies – no 8,4 % pērn līdz 6,7 % šogad.
No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka darba tirgus kļūst mierīgāks un uzņēmumiem cīņa par darbiniekiem būs vieglāka, tomēr situācija ir sarežģītāka. Jau minētais pētījums liecina, ka 54 % nozares organizāciju pēdējā gada laikā ir palielinājušas darbinieku skaitu, bet 61 % to plāno darīt līdz gada beigām. Tas ļauj secināt, ka pieprasījums pēc cilvēkiem nav pazudis – uzņēmumi vienkārši kļuvuši daudz selektīvāki attiecībā uz to, kādas kompetences viņiem ir nepieciešamas.
Latvijas programmētājs konkurē pasaules darba tirgū
IT darba tirgum ir kāda būtiska īpatnība – ģeogrāfiskās robežas šeit darbojas mazāk. Latvijas speciālisti ir konkurētspējīgi un pieprasīti visā pasaulē, un attālinātais darbs nozīmē, ka ārvalstu darba devējam pat nav obligāti jāpārvilina cilvēks uz citu valsti. Situācija ir ļoti vienkārša – labs programmētājs var strādāt pie projekta Latvijā par 20 eiro stundā, bet tikpat labi var strādāt ASV vai Vācijas uzņēmumam par 50, 70 vai pat 100 eiro stundā. Protams, nauda nav vienīgais faktors – lēmumu ietekmē arī darba saturs, komanda, profesionālās izaugsmes iespējas, vēlme radīt sabiedrībai nozīmīgas sistēmas un zināms patriotisms. Mēs tiešām varam cilvēkiem teikt – šis ir valsts pakalpojums, kuru izmanto tava ģimene, un tavs darbs ietekmēs simtiem tūkstošu cilvēku, un daudziem tas ir svarīgi, taču rodas jautājums – cik ilgi ar šo argumentu vien varam kompensēt ļoti lielu atšķirību atalgojumā?
Valsts iepirkumos nevaram skatīties tikai uz zemāko cenu
Jautājums par IT darbaspēku ir cieši saistīts arī ar to, kā valsts iepērk tehnoloģiju risinājumus. Ja valsts vēlas izveidot un uzturēt modernas, drošas un ilgtspējīgas digitālās sistēmas, tai vajadzīgi ļoti labi speciālisti. Savukārt šiem speciālistiem Latvijas uzņēmumi konkurē ne tikai savā starpā, bet ar darba devējiem visā Eiropā un pasaulē. Tāpēc nav iespējams vienlaikus sagaidīt pasaules līmeņa kompetenci un veidot iepirkumus pēc principa, kur faktiski izšķirošais kritērijs ir tikai zemākā cena. Ja visu laiku spiežam cenu uz leju, kaut kur šī ekonomija neizbēgami parādīsies – projektam būs pieejams mazāks ļoti pieredzējušu speciālistu skaits, mazāk laika arhitektūrai un testēšanai vai mazāk iespēju ilgtermiņā uzturēt un pilnveidot risinājumu. Tas nenozīmē, ka valstij vajadzētu maksāt jebkuru cenu vai atteikties no kontroles pār publisko līdzekļu izmantošanu. Gluži pretēji – prasībām pret piegādātāju un rezultātu jābūt ļoti augstām, taču cenas kritērijam jāpastāv līdzās kvalitātei, komandai, pieredzei, risinājuma drošībai, uzturamībai un ilgtermiņa izmaksām. IT sistēma nav standartizēta prece, kur divi identiski produkti atšķiras tikai ar cenu. Publiskajā telpā nereti dzirdam pretargumentu – arī par dārgiem IT projektiem ir samaksāti miljoni, bet rezultāts nav bijis tāds, kā gaidīts. Tas ir pamatots jautājums, taču tā jau ir saruna arī par projektu pārvaldību, prasību definēšanu, atbildību un iepirkumu organizēšanu.
Mainās tas, kādi IT speciālisti būs vajadzīgi
Vienlaikus nevajadzētu IT darba tirgus diskusiju reducēt tikai uz programmētāju algu – mainās arī pati nozare un līdz ar to – pieprasītās kompetences. Uzņēmumi daudz aktīvāk izmanto datus lēmumu pieņemšanā, tādēļ aug pieprasījums pēc datu analītiķiem, datu inženieriem un datu pārvaldības speciālistiem. Kiberdrošība no šauri tehniska jautājuma ir kļuvusi par būtisku organizāciju darbības risku, savukārt mākslīgais intelekts rada nepieciešamību pēc cilvēkiem, kuri spēj ne tikai izmantot atsevišķus mākslīgā intelekta rīkus, bet integrēt tos uzņēmumu procesos un tehnoloģiskajās sistēmās. Tajā pašā laikā jaunākā līmeņa speciālistu un programmētāju atalgojums pēc iepriekš novērotā krituma sāk atgriezties agrākajā līmenī. Tas ir svarīgs signāls: tirgus nav apstājies, bet kļūst diferencētāks. Atalgojumu arvien mazāk nosaka vienkārši fakts, ka cilvēks “strādā IT”, un arvien vairāk – konkrētais amats, zināšanas, pieredze un spēja radīt uzņēmumam vērtību.
Šis nav tikai privātā sektora jautājums – no tā, vai Latvija spēs noturēt un piesaistīt augsta līmeņa tehnoloģiju speciālistus, būs atkarīga arī mūsu valsts digitālā attīstība. Mēs vēlamies ērtākus e-pakalpojumus, drošākas informācijas sistēmas, vairāk automatizētu procesu, mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē un mazāku birokrātiju. Taču aiz katra šāda risinājuma ir cilvēki, kuri to projektē, programmē, testē, uztur un aizsargā. Latvijas priekšrocība ir tā, ka mums šādi cilvēki ir, taču problēma ir tā, ka tieši tie paši cilvēki ir vajadzīgi arī pārējai pasaulei.
IT uzņēmuma Helmes Latvia vadītājs.
