Zane Beķere. Publicitātes foto
Daudzās darbavietās sākas atgriešanās ierastajā darba ritmā. Šogad to pavada arī plašāka diskusija par to, kur mums būtu jāstrādā. Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski rosinājis pārskatīt attālinātā darba praksi valsts pārvaldē, norādot, ka netic attālinātā darba efektivitātei un ka tikai neliela daļa cilvēku spēj būt pietiekami pašdisciplinēti, strādājot no mājām.
Lai gan diskusija sākusies par valsts pārvaldi, līdzīga tendence redzama arī privātajā sektorā – uzņēmumi pārskata hibrīddarba modeļus un biežāk vēlas redzēt darbiniekus klātienē. Taču, manuprāt, šeit iztrūkst viens būtisks jautājums: ja aicinām cilvēkus atgriezties darbavietā, vai mums vispār ir vide, kurā viņiem atgriezties un produktīvi strādāt?
Pēdējos gados daudzi uzņēmumi savas biroju telpas pielāgojuši hibrīddarbam un samazinājuši pastāvīgo darba vietu skaitu. Piemēram, uz 100 darbiniekiem var būt paredzētas tikai 75 darba stacijas, pieņemot, ka visi vienlaikus birojā neatradīsies. Ja tagad klātienes darbs atkal kļūst par normu, nepietiek vienkārši atrast telpā vietu vēl 25 galdiem.
Ja vienu darba vietu dažādās dienās izmanto vairāki cilvēki, tai jābūt pietiekami neitrālai, bet vienlaikus viegli pielāgojamai konkrētajam darbiniekam – sākot no galda un krēsla augstuma līdz monitoru novietojumam un iespējai koncentrēties. Citādi cilvēku fiziski atgriežam birojā, bet vidi, kurā viņš var efektīvi strādāt, neesam tam pielāgojuši.
Ražotnēs, noliktavās, tirdzniecībā un daudzās citās nozarēs attālinātais darbs nekad nav bijusi reāla alternatīva. Arī tur darba vides kvalitāte tieši ietekmē to, cik efektīvi cilvēks spēj paveikt savu darbu un kā viņš jūtas pēc astoņām darba stundām. Tāpēc jautājums par piemērotu darba vidi nav tikai stāsts par birojiem – tas attiecas uz jebkuru vietu, kur cilvēks pavada savu darba dienu.
Vispirms jāmeklē problēma, nevis mēbele
Tieši šeit, manuprāt, uzņēmumiem nepieciešama domāšanas maiņa. Plānojot darba vidi, pirmajam jautājumam nevajadzētu būt – ko mums vajag nopirkt? Vispirms jāsaprot, kāds darbs konkrētajā vietā tiek veikts un kas cilvēkam traucē to paveikt efektīvāk.
Ražotnē tās var būt liekas kustības vai nepiemērots darba virsmas augstums, noliktavā – bieža smagumu celšana vai neērts preču un materiālu izvietojums, savukārt birojā – troksnis, privātuma trūkums vai nepietiekama iespēja koncentrēties. Tikai pēc tam būtu jāmeklē konkrēti risinājumi telpu plānojumā, aprīkojumā, ergonomikā, akustikā vai darba organizācijā.
Arī “AJ Produkti” un pētījumu centra “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka tikai 51% Latvijas iedzīvotāju savu darba vietu vērtē kā ergonomisku un ērtu ikdienas darbam, bet vien 41% uzskata, ka darba devējs darba vides kvalitātei pievērš pietiekamu uzmanību. Tātad gandrīz puse strādājošo jau šobrīd savā darba vidē saskata uzlabojumu nepieciešamību.
Darba vides problēmas praksē
Pie mums vēršas uzņēmumi, kuru birojos darbinieki ilgstoši saskaras ar nogurumu, grūtībām koncentrēties un paaugstinātu emocionālo spriedzi. Esam palīdzējuši mazināt daļu no šiem izaicinājumiem, pārplānojot telpas, uzstādot akustiskos paneļus un izveidojot klusās telpas, kur darbinieki var netraucēti koncentrēties. Praksē esam redzējuši, ka arī salīdzinoši nelielas izmaiņas darba vidē var būtiski uzlabot cilvēka ikdienas pašsajūtu un spēju koncentrēties.
Arī ražošanas uzņēmumiem esam palīdzējuši risināt situācijas, kurās fiziski smaga darba dēļ muguras sāpes kļuvušas par problēmu lielai daļai kolektīva. Šādos gadījumos esam palīdzējuši mazināt slodzi, rūpīgi piemeklējot industriālajai videi paredzētus darba krēslus un pielāgojot darba vietas konkrētā cilvēka un veicamā uzdevuma vajadzībām. Līdzīgus izaicinājumus esam risinājuši arī noliktavās, kur, pārkārtojot darba vietas un aprīkojumu, izdevies samazināt nevajadzīgu pieliekšanos, sniegšanos un smagumu pārvietošanu.
Šī klientu pieredze labi parāda, ka darba vide nav tikai komforta vai interjera jautājums – tā var vai nu palīdzēt cilvēkam paveikt savu darbu, vai arī ik dienu radīt papildu slodzi un šķēršļus.
Tāpēc brīdī, kad arvien skaļāk aicinām darbiniekus atgriezties darbavietā, darba devējiem būtu vērts sev uzdot jautājumu: uz kādu darbavietu mēs viņus aicinām?
Autore ir AJ Produkti valdes locekle.
