Ilustratīvs attēls
Ņemot vērā to, ka dzīvojam digitālās transformācijas laikā, arī kultūras nozare nonāk jaunos konkurences apstākļos. Turklāt tagad, kad pandēmijas dēļ iedzīvotāji no Latvijas var mazāk apmeklēt dažādus tūrisma objektus un kultūras pasākumus ārzemēs, lielāks akcents tiek likts uz vietējo klientu. Gan pašvaldības, gan uzņēmumi var pacīnīties par vietējo tūristu un pasākumu apmeklētāju. Pārmaiņas rosinājušas arī jauna kultūras satura izveidi kā, piemēram, bibliotēka.lv, zudusilatvija.lv, filmas.lv, periodika.lv, lakuga.lv, tirkultura.net. Ir segmenti kultūras nozarē, kas ir atraduši savu ceļu, jautājums, cik veiksmīgi tie atradīs savu patērētāju ar digitālā mārketinga instrumentiem.
85% pasākumu tiek iegādāti internetā
Varam tikai priecāties, ka laikā, kad pasākumus klātienē nevarēja apmeklēt, kultūras pasākumus bija iespējams baudīt digitālajā vidē. Rodas jauni kultūras produkti, kuri vēl tikai gaida savu apmeklētāju, tāpat kā pasākumi, kuri gaida laiku, kad varēs notikt. Kultūrai un tūrismam ir cieša saistība, un patērētāji ir gatavi patērēt šos abus produktus kopā. Jautājums, kā šo produktu piedāvāt, kā to komunicēt. Digitālais laikmets dod lieliskas iespējas sasniegt patērētāju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 91% mājsaimniecību ir interneta pieslēgums un tās aktīvi izmanto interneta vidi, kovida laiks ir stimulējis pirkumus internetā, un ap 67% Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā. 68% Latvijas uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne, kur aktīvi komunicēt par savu produktu, savukārt 85% kultūras pasākumu tiek iegādāti internetā.
