Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē. Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem - inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.
Vai inflācija un cenas augs?
Dzīves dārdzības perspektīvas šogad tiešām ir nedaudz pasliktinājušās, taču lielam satraukumam nav pamata. Īss pārskats par galvenajiem notikumiem izejvielu tirgos, to iespējamo ietekmi uz Latviju un cenām:
- Visvairāk uzmanības šogad izpelnījušies notikumi naftas tirgū, jo īpaši tāpēc, ka tie ir saistīti ar dramatiskām ģeopolitiskām norisēm. Sākot gadu pie 76 dolāru par barelu atzīmes, naftas cenas īslaicīgi pārsniedza 90 dolārus un joprojām ir tuvu šim līmenim. Taču transporta izmaksas Latvijā daudz tiešāk ietekmē degvielas, nevis naftas cenas biržās – tas nav viens un tas pats. Mūsu ekonomikā īpaši svarīgās dīzeļdegvielas cenas biržās pēdējo trīs mēnešu laikā nav nozīmīgi mainījušas, jo naftas pārstrādātājiem ir nācies uzņemties lielu daļu izmaksu kāpuma.
- Mājokļu uzturēšanas izmaksās, ko pamatā veido elektrība, siltums un gāze, turpina atspoguļoties kopējais izejvielu cenu kritums.
- Ļoti svarīgi – gāzes cenas svārstās tuvu zemākajam līmenim kopš 2021. gada vasaras. Eiropas dabasgāzes cenas ir zem 30 eiro par MWh, tas ir daudz mazāk par tarifos iecenoto līmeni lielai daļai patērētāju. Tātad siltuma patēriņa cenu korekcija turpināsies vēl nākamajā apkures sezonā, bet netiešā ietekme citu preču un pakalpojumu cenās izpaudīsies pat vēl ilgākā laikā.
- Laika apstākļi un atjaunojamās enerģijas jaudu pieaugums turpina samazināt elektrības cenas – tātad gan labvēlīga tieša ietekme uz patērētāju izmaksām, gan netieša – caur uzņēmumu izmaksām.
- Kopš marta sākuma kviešu cenas ir augušas par desmito daļu, taču vispārējo tendenci kopš 2022. gada rudens joprojām var raksturot kā lejupejošu. Kviešu un citu graudu cenām ir īpaši liela ietekme uz pārtikas cenām veikalos – tās ietekmē ne tikai graudu izstrādājumu, bet arī dažādu lopkopības produktu cenas. Kopš pērnā gada sākuma biržās nav bijis tādu svārstību divu svarīgāko starptautiski tirgojamo piena produktu – pulvera un sviesta tirgū, kas varēt nozīmīgi ietekmēt piena produktu cenas veikalos. Tātad šajā jomā gaidāma stabilitāte.
Runājot par notikumiem, kas nav tieši saistīti ar izejvielu cenām, ilglietošanas preču cenas turpinās pakāpeniski samazināties. To cenas vēsturiski bija stabilas vai drīzāk lejupejošas, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Pandēmijas laikā tās krasi pieauga ražošanas un transporta jaudu ierobežojumu dēļ. Tagad tās atgriežas pie ilglaicīgās tendences. Savukārt lielākā daļa pakalpojumu cenu turpinās augt diezgan strauji, to nosaka darba algu kāpums Latvijā.
Cenu kāpums ne šogad, ne arī nākamajā gadā nebūs nozīmīga Latvijas ekonomikas problēma. Atsevišķos mēnešos gada inflācija var būt viegli pozitīva, var būt arī negatīva. Tuvāko nākotni Latvijā var raksturot kā cenu stabilitātes laiku – cenu līmenis nebūs nemainīgs, taču tā izmaiņas nebūs labklājību nozīmīgi ietekmējošs faktors. Nav šaubu, ka atsevišķi preču un pakalpojumu cenas mainīsies nozīmīgi, abos virzienos. Piemēram, martā siltuma cenas samazinājās par 18,5%, bet veselības aprūpe sadārdzinājās par 6,5%.
Vispārējā likumsakarība – izdevumi, ko nosaka importa cenas, būs drīzāk stabili vai samazināsies. Savukārt viss, kas ir saistīts ar Latvijas iedzīvotāju laika patēriņu, kļūs dārgāks, jo algu līmenis strauji aug.
Autors ir Luminor bankas galvenais ekonomists
