NULL
Quo vadis? Centralizētā siltumapgāde Rīgas plānošanas reģionā
Pienācis rudens un sākusies kārtējā apkures sezona. Latvijā apkures sezona ilgst vidēji 200 dienas gadā, un liela daļa daudzdzīvokļu māju iemītnieku saka: "Atkal siltuma krusts kaklā!" Par siltumu ir jāmaksā, nedzīvojam taču Marokā vai Spānijā. Taču - vai patiesi centrālā siltumapgāde ir tāds akmens krusts, kas nemainās un negrib strādāt efektīvāk, nodrošinot komfortablāku dzīvi saviem klientiem?
Ja apskatām centralizētās siltumenerģijas galapatēriņa sadalījumu Latvijā 2015.gadā, tad redzam, ka tieši Rīgas plānošanas reģionā - galvaspilsēta, tās tuvākā un tālākā apkaime - tas ir vislielākais - 66,6%. Pārējā Latvijā vairāk izmanto lokālās un individuālās apkures sistēmas, nevis centralizētās siltumapgādes sistēmas (CSS). Tā kā Rīgas areālā ir koncentrēta lielākā valsts iedzīvotāju daļa un izveidots blīvākais centralizētās siltumapgādes pārvades tīkls, ļoti aktuāls ir jautājums, kā tālāk attīstīt centralizēto siltumapgādi, kā samazināt siltuma nodrošinājuma krusta smagumu.
