Pilsoņu karš Spānijā. Frankisti savās pozīcijās Hueskas provincē 1936. gada decembrī. Foto — AP Images
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 1
Karš Spānijā bija viens no nozīmīgākajiem konfliktiem Eiropā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Tā rezultātā Fransisko Franko (1892—1975) izveidoja diktatūru, kas pastāvēja līdz pat 70. gadu vidum. Spānijas pilsoņu karu uzskatīja arī par galēji labēju un galēji kreisu ideoloģiju sadursmes arēnu — Franko atbalstīja Vācija un Itālija, bet republikāņiem atbalstu sniedza staļiniskā Padomju Savienība. Kādi bija Spānijas pilsoņu kara rašanās iemesli? Un kāda bija starpkaru Latvijas ārpolitika attiecībā pret Spāniju un latviešu un Latvijas pilsoņu līdzdalība šajā karā?
Jau kopš 20. gadsimta sākuma Spānijā ilgstoši bija pastāvējušas iekšpolitiskas problēmas — apjomīgi strādnieku protesti, separātisma tendences, cīņa par varu starp dažādām sabiedrības grupām, kurā ievērojamu ietekmi saglabāja baznīca un armija. Un militārā diktatūra reiz jau bija pastāvējusi — no 1923. līdz 1930. gadam valsti vadīja ģenerālis Migels Primo de Rivera ar karaļa Alfonso XIII atbalstu.
