Spānijas pilsoņu karš un Latvija

  • Ginta Ieva Bikše, Domuzīme
  • 27.02.2025.
  • Domuzīme
Pilsoņu karš Spānijā. Frankisti savās pozīcijās Hueskas provincē 1936. gada decembrī. 
Foto — AP Images

Pilsoņu karš Spānijā. Frankisti savās pozīcijās Hueskas provincē 1936. gada decembrī. Foto — AP Images

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 1

Karš Spānijā bija viens no nozīmīgākajiem konfliktiem Eiropā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Tā rezultātā Fransisko Franko (1892—1975) izveidoja diktatūru, kas pastāvēja līdz pat 70. gadu vidum. Spānijas pilsoņu karu uzskatīja arī par galēji labēju un galēji kreisu ideoloģiju sadursmes arēnu — Franko atbalstīja Vācija un Itālija, bet republikāņiem atbalstu sniedza staļiniskā Padomju Savienība. Kādi bija Spānijas pilsoņu kara rašanās iemesli? Un kāda bija starpkaru Latvijas ārpolitika attiecībā pret Spāniju un latviešu un Latvijas pilsoņu līdzdalība šajā karā?

 

Jau kopš 20. gadsimta sākuma Spānijā ilgstoši bija pastāvējušas iekšpolitiskas problēmas — apjomīgi strādnieku protesti, separātisma tendences, cīņa par varu starp dažādām sabiedrības grupām, kurā ievērojamu ietekmi saglabāja baznīca un armija. Un militārā diktatūra reiz jau bija pastāvējusi — no 1923. līdz 1930. gadam valsti vadīja ģenerālis Migels Primo de Rivera ar karaļa Alfonso XIII atbalstu. 

Jaunākajā žurnālā

Sekot redzēšanai

«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.
  • Proza
  • 27.08.2026.

Zemes sievietes dziesma

Ilustrācija — Asnāte Heliodora Valbaka
  • Proza
  • 27.08.2026.

Dārza rūķis

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

35 gadi

Tas tik tā

Kārlis Vērdiņš. Nekas. Neputns, 2026.