Par Aleksandra Solžeņicina grāmatas Gulaga arhipelāgs glabāšanu, pavairošanu vai izplatīšanu Padomju Savienībā varēja arī piespriest bargu cietumsodu. Publicitātes foto
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 2
Apgāds Zvaigzne ABC 2023. gadā izdeva krievu literāta, Nobela prēmijas laureāta Aleksandra Solžeņicina (1918—2008) darba Gulaga arhipelāgs tulkojumu latviešu valodā. Trīs sējumu komplekta cena, kas saprotamā kārtā ievērojami pārsniedz to naudas daudzumu, kādu caurmēra lasītājs gatavs atstāt grāmatnīcā, visdrīzāk ir viens no iemesliem, kāpēc nelielā tirāža līdz šim vēl nav izpirkta. Taču svarīgi, ka šis darbs, kaut stipri novēloti, Latvijā ir izdots un ir pieejams.
Izaugušas vairākas paaudzes, kas tikpat kā nezina ne šo darbu, ne tā autora vārdu, ne to, kālab 20. gadsimta 60. gados un vēlāk tas bija tik nozīmīgs arī okupētajā Latvijā. Tālab ievadam — Solžeņicins kļuva plaši pazīstams Hruščova ideoloģiskajā «atkusnī», kad 1962. gadā Maskavas žurnālā tika publicēts viņa garstāsts par padomju gulaga sistēmas šausmām Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē, stāsts par sistēmu, kurai viņš pats astoņus gadus bija gājis cauri kā ieslodzītais. Tā bija pirmā šāda veida publikācija oficiālā padomju žurnālā, tai sekoja arī citas. Taču «atkusnis» bija īss, drīz vien rakstnieks krita varas nežēlastībā, un viņa darbus vairs nepublicēja. Kad Solžeņicins rakstīja Gulaga arhipelāgu, viņu jau pastāvīgi novēroja PSRS Valsts drošības komiteja (VDK). 1973. gada augustā VDK aizturēja vienu no rakstnieka palīdzēm — Elizabeti Voroņansku — un daudzu stundu nepārtrauktā pratināšanā ieguva no viņas informāciju par šī romāna manuskripta kopijas slēptuvi. Pēc oficiālās versijas, pensionētā bibliotekāre pēc atlaišanas mājās pakārusies. To uzzinājis, Solžeņicins deva atļauju publicēt Gulaga arhipelāgu Rietumos. Pret rakstnieku tika sākta nomelnošanas kampaņa, viņu arestēja, 1974. gada februārī izraidīja no PSRS, bet darbus izņēma no aprites.
