Brīvprātīgie avīzes Laiks sadales istabā. Viņu vidū arī izdevēja Helmara Rudzīša tēvs Mārcis (otrais no kreisās), bet viņam blakus Biruta Skulte (komponista Bruno Skultes sieva). Foto no Laika arhīva
Kā attīstījās un kā noslēdzās Amerikas latviešu avīzes Laiks veiksmes stāsts
Un tagad melnbaltu — priekš Laika avīzes! Šis teiciens Amerikas latviešiem kļuvis par ballīšu joku. Vēl nesenā draugu tikšanās reizē kāds ierasti izmetis «spārnoto frāzi». Tad visi patiešām sastinguši kā tādā momentfoto, apjēdzot — tūdaļ Laiks būs tikai vēsture. To stāsta Vanda Dauksta, kura pagājušā gadsimta 70. gados uzaugusi ASV, Mičiganā, bet tagad visbiežāk sastopama Latvijā. Laikraksts Laiks bija īsta viņas paaudzes notikumu hronika. No latviešu skoliņu un vidusskolu izlaidumiem līdz trimdas dziesmusvētkiem un sporta sacensību dalībnieku kopbildēm. Laikā iekļuvuši pat Vandas dzejošanas mēģinājumi, protams, ar pseidonīmu, viņa smejas.
Arī līdzīga vecuma ņujorkiete Ilga Bērzkalne, kas tagad arī dzīvo Latvijā, atceras, ka pati rakstījusi Laikam. «Vai nu par latviešu nometnēm, kur piedalījos, vai par Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) notikumiem, kad vienu brīdi biju ALJA vadītāja,» viņa apstiprina. «Ļoti svarīga avīze. Es jau kā bērns to gaidīju un lasīju.»
