Kosmosa industrija Latvijā turpina attīstīties. Šeit top gan tehnoloģijas, kas patiešām nonāks izplatījumā, gan risinājumi, ko varam izmantot ērtākai dzīvei uz Zemes. Kas nepieciešams, lai Visuma iekarošana kļūtu arī par veiksmīgu biznesu?
Domājot par kosmosa industriju, prātā nāk astronauti, kuri pavada savas dienas bezsvara stāvoklī, zinātnieku satrauktās sejas, vērojot raķetes pacelšanos, un elpu aizraujoši skati ar zemeslodi, kas zilzaļa spīd melni bezgalīgajā izplatījumā. Tā patiešām ir daļa no miljardus vērtās industrijas, turklāt redzamākā daļa. Taču mazākā. Patiesībā gandrīz 90% no kosmosa ekonomikā ieguldītā nonāk tieši uz Zemes, tikai desmitā daļa — lai radītu un uzturētu dažādus tehnoloģiskos risinājumus kosmosā.
Turklāt, lai gan paši to ne vienmēr apzināmies, ikkatrs nodokļu maksātājs ir sīksīka kosmosa industrijas daļiņa, jo absolūti lielākā daļa nozares finansējuma nāk no sabiedrības līdzekļiem. Proti, pērn industrijā ieguldīti 122 miljardi eiro no publiskā sektora un tikai septiņi miljardi privāto līdzekļu, kas gan ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Eiropas gabaliņš lielajā naudas pīrāgā ir salīdzinoši neliels, tomēr stabils — 10%, savukārt lauvas tiesu ielikušas ASV — 61% no 122 miljardiem. Mainoties globālajai ģeopolitiskajai situācijai, aizvien vairāk kosmosa nozarē investē arī tādas lielvalstis kā Ķīna un Indija, liecina Eiropas Kosmosa aģentūras dati.
Centrālā Eiropas nozares organizācija iecerējusi situāciju mainīt un aizvien aktīvāk pievērsties jomas komercializācijai. Aģentūra par vienu no prioritātēm izvirzījusi tā dēvēto New Space pieeju, kas izceļ tieši privāto iniciatīvu nozarē un veicina zinātnisku pētījumu aktīvāku pārvēršanu plaukstošos biznesos.
Latvija ir Eiropas Kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts kopš 2020. gada. Sekmīgi iesaistījusies tās aktivitātēs jau iepriekš — kopumā kopš 2015. gada Latvijā īstenoti 119 projekti ar aģentūras atbalstu, apgūstot 19 miljonus eiro, stāsta Kaspars Karolis, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta kosmosa nozares eksperts. Tieši viņa pārstāvētā ministrija koordinē Latvijas sadarbību ar aģentūru, taču nozares attīstībā aktīvi iesaistās arī Ekonomikas un Ārlietu ministrija.
Precīzi noteikt to, cik daudz cilvēku nodarbināti kosmosa nozarē, ir sarežģīti, uzsver Centrālās statistikas pārvaldes eksperts Juris Nitišs. Daudzi uzņēmumi, kuri ražo tehnoloģijas kosmosam, veido arī produktus izmantošanai uz Zemes. Tomēr tiek lēsts, ka kopumā Latvijā šajā jomā strādā ap 900 cilvēku. «Īpaši vēlētos izcelt Francijas kompānijas meitasuzņēmumu Axon’ Cable Latvia, kas ļoti veiksmīgi darbojas Daugavpilī un nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku,» stāsta Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas vadītājs Ļevs Lapkis. Arī viņa paša vadītais uzņēmums RD ALFA Microelectronics ir viens no aktīvākajiem nozares spēlētājiem. «Var teikt, kas mūsu topa uzņēmums kosmosa nozarē ir Allatherm, kurš izstrādā ļoti pieprasītu un inovatīvu ksenona sūkni un aukstuma plātnes kosmosa stacijai Lunar Gateway, ko plānots palaist ap 2030. gadu,» saka ministrijas pārstāvis Karolis. Pašlaik gan plānus var izjaukt ASV prezidents Donalds Tramps, vēršoties pret kosmosa izpētes jomu līdzīgi kā pret citām zinātnes nozarēm un draudot krietni apcirpt plānoto finansējumu.
Savukārt lielākais kosmosa nozares infrastruktūras objekts Latvijas teritorijā ir Irbenes radioteleskops. «Kopš neatkarības atgūšanas tas pārsvarā izmantots zinātnes mērķiem, taču pavisam nesen viņi sākuši sadarbību ar Zviedrijas Kosmosa korporāciju, lai ieietu komerciālā tirgū,» stāsta nozares eksperts. Tāpat darbojas Latvijas Universitātei piederošā Baldones observatorija, kurai jāpateicas par to, ka piedalāmies arī Eiropas Savienības kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības partnerībā.
Savukārt pētniecības kontekstā trīs galvenie zināšanu centri ir Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. «Es teiktu, ka tieši RTU ir visaktīvākā. Tajā arī izveidots Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta institūts. Pavisam nesen piedāvāta arī maģistra programma Aerokosmisko sistēmu inženierija,» skaidro ministrijas pārstāvis. Arī citām izglītības iestādēm iespējams piesaistīt finansējumu no Eiropas Kosmosa aģentūras specializētu kursu izveidei. Savukārt biznesa ideju attīstībai veiksmīgs risinājums var būt pērn sāktais biznesa ideju inkubators ESA BIC Latvia.
Sistēmas sirds
Vienīgais, kas, ienākot tehnoloģiju uzņēmuma Allatherm birojā, liecina par tā darbības mērogu un jomu, ir no Lego klucīšiem izveidots kosmosa kuģis, kas karājas sapulču telpā pie griestiem. Izrādās, slavenais dāņu rotaļlietu ražotājs ir krietni priekšā laikam — tā ir nevis šāda tāda spēļmantiņa, bet topošās orbitālās kosmosa stacijas Lunar Gateway modelis.
Te atradīsies mūsu radītā dzesēšanas sistēma, uzņēmuma vadītājs Igors Ušakovs ar pirkstu iebaksta stacijas logā, aiz kura mīt mazie Lego astronauti. Te — ksenona kompresors, viņš norāda uz kosmosa stacijas vidusdaļu. Tās ir divas tehnoloģijas, ko uzņēmums izstrādā speciāli misijai.
Jaunu starptautisko kosmosa staciju, kas riņķos ne vairs ap Zemi, bet gan ap Mēnesi, paredzēts nogādāt kosmosā tuvāko piecu gadu laikā. Diemžēl pašlaik neviena valsts atsevišķi nevar realizēt tik ambiciozu projektu kā kosmosa stacija, kur nu vēl bez ASV līdzdalības, uzsver Ušakovs. Tāpēc projekta otrajam nozīmīgākajam partnerim — Eiropai — ir svarīgi panākt pēc iespējas lielāku tehnoloģisko neatkarību.
Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc tik svarīgas detaļas top mazā laboratorijā Latvijā, nevis, piemēram, Amerikā. Jo līdzīgus risinājumus veido arī citi, atzīst uzņēmējs un fiziķis. Tomēr ir arī otrs iemesls — zinātniekiem Latvijā izdevies radīt tehnoloģiju, kas ir būtiski labāka par analogiem citviet pasaulē.
Allatherm laboratorija atrodas Latvijas Tehnoloģiskā parka teritorijā Rīgā. Uzņēmums, kuru dibinājuši divi fiziķi (Ušakova partneris ir Donats Miškinis), parkā strādā jau kopš 2018. gada. Vēl pēc gada noslēguši pirmo līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Kopš tā laika viņu svarīgākais darbības virziens ir tieši kosmosa tehnoloģijas. «Sanāca tā, ka kosmoss ir mūsu galvenā darbības joma,» saka Ušakovs. Sākotnēji tā nebija plānots. Viņi aktīvi strādāja pie dažādu siltumvadīšanas tehnoloģiju izstrādes, ko var izmantot arī uz Zemes. To dara joprojām, taču lielākie spēki aiziet kosmosam. «Nav tik daudz resursu, lai vienlīdz aktīvi strādātu abos virzienos.»
Kosmosa stacijai viņi piegādās īpaši šim nolūkam izstrādātu dzesēšanas sistēmu — divfāžu cilpveida siltumvadītāju. Ko tas nozīmē? Siltums ieplūst sistēmā vienā vietā, izraisot siltumnesēja iztvaikošanu. Tvaiks pārvietojas uz vietu ar zemāku temperatūru, kur kondensējas. Beigās kondensāts atgriežas iztvaikošanas zonā pa šķidruma kanālu, veidojot noslēgtu ciklu.
Kā šī tehnoloģija atšķiras no citām? Klasiskai dzesēšanas sistēmai ir nepieciešams sūknis, kas darbināms ar elektrību, tam nepieciešams vadības bloks, uzskaita Ušakovs. Divfāžu cilpās, ko izstrādā kompānija, siltumnesēja pārvietošana notiek, izmantojot porainas struktūras iztvaikotāja iekšienē. Proti, sistēma ir pilnībā pasīva un sāk darboties, ja ir temperatūras starpība starp siltuma avotu un siltuma noteci. Lai arī tehnoloģija izdomāta pagājušā gadsimta vidū, tajā ir daudz iespēju inovācijām. Allatherm izdevies izdomāt, kā konstruēt lielu moduļu iztvaikotājus, kas ļauj savākt siltumu no plašām virsmām un pārnest to līdz 15 metru attālumam. «Tas ir liels sasniegums!» lepojas uzņēmuma vadītājs. Zinātājs saprastu, cik tas ir daudz, viņš ar smaidu piebilst.
Savukārt ksenona kompresors būs daļa no lielākas degvielas sūknēšanas sistēmas. Toties ļoti būtiska daļa — var pat teikt, ka sistēmas sirds. Tiesa, kopš uzņēmums sāka darbu pie tehnoloģijas izstrādes, tā krietni mainījusies. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka kompresora darbināšanai būs nepieciešami 10 kilovati jaudas. Taču galvenais sadarbības partneris — vācu OHB System AG — deva uzdevumu samazināt to desmitkārt. Un trīs mēnešus laika. Latvijas uzņēmumam izdevās, bet līdz ar to tehnoloģiskie risinājumi bija krietni jāmaina. Kosmosā visam jābūt vislabākajam — vieglākam, ātrākam, taupīgākam, izturīgākam, uzsver uzņēmējs. Jo pilnīgi viss tehnoloģijas apkalpošanai nepieciešamais vēl jānogādā orbītā.
Daudzas iekārtas, kas atrodas uzņēmuma laboratorijā, ir pašu izstrādātas vai pielāgotas Allatherm vajadzībām. Ikdienā tās kalpo par placdarmu visdažādākajiem eksperimentiem, kuros uzņēmuma darbinieki pārbauda jaunās tehnoloģijas kosmosam pietuvinātos apstākļos. Reizēm tas nozīmē speciāli veidotu kosmosa kuģa iekšpusei līdzīgu noslēgtu telpu, kurā pārbauda temperatūras noturību ar smalkām datorizētām mērierīcēm, bet reizēm pavisam vienkāršus, manuāli paveicamus eksperimentus, kurus realizē pats uzņēmuma vadītājs. Viņš parāda konusveida kolbu, kurai līdzās novietots lēzens trauks ar šķidrumu un īpaši apstrādāta materiāla loksnīte tajā. Mērķis ir noteikt, cik augstu ūdens līmenis uzkāps. To pašu var paveikt arī teorētiski, taču tam būtu nepieciešami smalki aprēķini, kas turklāt ne vienmēr ir precīzi, Ušakovs paskaidro. Viņam gan aizvien retāk sanāk pašam strādāt laboratorijā, jo ikdiena paiet administratīvajos darbos.
Laboratorijā ir arī viss nepieciešamais tehnoloģiju izgatavošanai. «Visu veidojam šeit uz vietas,» uzsver uzņēmējs. 2024. gadā uzņēmums tika sertificēts saskaņā ar EN9100:2018 standartu, kas ir starptautisks etalons kosmiskās aviācijas un aizsardzības nozarēs. Taču ar to nepietiek, lai tiktu uzskatīts par pilntiesīgu kosmisko iekārtu piegādātāju. Pašlaik Allatherm ir ceļā uz to, nepieciešams kvalificēt visus ražošanas procesus atbilstoši kosmosa prasībām un demonstrēt to Eiropas Kosmosa aģentūrai. «Mērķis ir divu gadu laikā to izdarīt,» paskaidro uzņēmējs.
Taču jau tagad laboratorijā darbs rit pēc augstākajām prasībām. «Visu ražojam pēc kosmiskiem standartiem,» viņš smaida. Viens no papildu prasību iemesliem ir arī iekšējās kultūras veidošana. Gribas, lai uzņēmuma darbinieki jau ir pieraduši pie augstajiem standartiem, kad pēc tiem būs nepieciešamība.
Nebaida nezināmais
«Pie šī risinājuma nonācām paši caur savu dzīves pieredzi, pētot nekustamo īpašumu piedāvājumu ārpus Latvijas,» stāsta Linda Sēle. Viņas vadītais uzņēmums NRG Solutions ir pirmais, kurš uzņemts jaunizveidotajā inkubācijas programmā ESA BIC Latvia, kas tiek īstenota kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Pagaidām viņi ir vienīgie, kuri sākuši darbu inkubatorā, taču vēl līdz 20. jūnijam ir spēkā otrais uzsaukums potenciālajiem dalībniekiem.
NRG Solutions veido risinājumu, kas palīdzēs nekustamo īpašumu jomā strādājošajiem. Izmantojot Zemes novērošanas datus no satelītiem, viņi iecerējuši izveidot sistēmu, kurā īpašumu apsaimniekotāji, apdrošinātāji, pārdevēji un citi nozares spēlētāji varēs iegūt informāciju par dažādām izmaiņām, kas ar celtni notikušas. Piemēram, vai īpašums atrodas plūdu vai plašu ugunsgrēku skartā teritorijā. Arī informāciju par jumta un ēkas strukturālo stāvokli. Mērķis ir izveidot funkcionālu un viegli lietojamu risinājumu, kurā turklāt būtu pieejami arī dati par nekustamo īpašumu, kas iegūti uz Zemes, stāsta uzņēmēja.
«Paši ar to saskaroties, sapratām, ka pietrūkst veidu, kādos ar datu palīdzību varētu saņemt neitrālu informāciju un novērtējumu par konkrētu nekustamo īpašumu,» stāsta Linda. Protams, ir pieejams vietējo vērtētāju un pārdevēju viedoklis. «Lielā mērā ir vienkārši jāpaļaujas uz viņu teikto,» saka uzņēmēja. Sapratuši, ka jābūt veidam, kā to izdarīt labāk.
«Sākām pētīt datu slāņus,» pirmo soli atminas Linda. Izrādījās, ka tādu ir gana daudz, taču izkaisīti. Var atrast ziņas gan, piemēram, par dabas stihiju postījumiem, gan siltumenerģijas zudumiem. Tāpat Rīgai izveidots digitālais dvīnis — augstas izšķirtspējas Rīgas trīsdimensiju realitātes un 3D vektoru modelis, kas daudziem var noderēt. «Bet mēs gribējām saprast, kā pie visiem šiem datiem varētu tikt efektīvāk un aptvert lielāku teritoriju.»
Tā nonākuši pie satelītdatiem. «Šajā nozarē Latvijai ir ļoti aktīvi un pretimnākoši Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvji, kuri ļoti labprāt sniedz informāciju par dažādām iespējām un programmām,» stāsta uzņēmēja. «Tas mūs motivēja nebaidīties, kaut arī šī ir ļoti tehniska sfēra. Mūsu vācelītē toties bija zināšanas un izpratne par IT produktu izstrādi un biznesu,» viņa stāsta. Linda strādājusi par produktu vadītāju vērienīgās platformās, kas apkalpo ļoti lielu lietotāju skaitu. Viņa arī tagad turpina attīstīt savu digitālo pakalpojumu aģentūru. Savukārt vīrs Jānis, kurš ir arī viņas partneris NRG Solutions, darbojas nekustamo īpašumu sfērā.
«Nezināmais mani nebaida,» pārliecinoši atzīst uzņēmēja. Lai gan pirmais gads aiziet taustoties, intensīvi mācoties un iepazīstot jauno jomu, reizēm tieši starpdisciplinaritāte un spēja paraudzīties šķietami no malas biznesā var būt veiksmes atslēga. «Sākotnējās limitācijas mēs varam pārvērst par savu priekšrocību. Jo mēs redzam, ka kosmosa nozarē ir ārkārtīgi daudz zinātnieku, tehnisko cilvēku, kuriem savukārt pietrūkst produkta, komerciālās domāšanas. Mēs to varam savienot,» stāsta Linda. Tāpēc arī viņu komandai pievienojies tehniskais direktors.
Pirmo projektu par vēsturiskās koka apbūves strukturālo risku monitoringu pieteica Eiropas Kosmosa aģentūras RPA uzsaukumā uzņēmējiem. «Sākām ar tirgus izpēti, lai saprastu, vai šī problēma, kas mums liekas aktuāla, tāda ir vēl kādam.» Izrādījās, ka ļoti. «Jutām tiešām ļoti lielu atsaucību!» uzsver Linda. Tas devis iespēju gan iegūt sadarbības partnerus, no kuriem lielākais ir Kiprā, gan nezaudēt «saķeri ar reālo tirgus situāciju». Pašlaik uzņēmums nolēmis fokusēties uz nekustamo īpašumu jomas profesionāļiem un gada laikā izstrādāt digitālā risinājuma prototipu. Taču ar laiku sistēmu varētu padarīt pieejamu arī citiem cilvēkiem, kuri vēlēsies iegūt informāciju par iecerēto īpašumu.
Kādas durvis jaunam uzņēmumam atver sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru? «Tajā brīdī, kad kļuvām par oficiālu ESA BIC partneri, mums uzreiz tiek dota piekļuve visam viņu kontaktu tīklam, turklāt tas atvēra durvis arī komunikācijā ar datu piegādātājiem.»
Proti, datus no Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas Copernicus satelītiem ikviens var izmantot bez maksas, taču novērojumu informācija pieejama arī no komercsatelītiem. «Tajā brīdī, kad varējām pielikt sev ESA zīmīti, sākās daudzas sarunas,» stāsta Linda. Turklāt arī nosacījumi datu iegādei nereti ir daudz izdevīgāki.
Vajag strādāt!
Kad šā gada marta vidū Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže kopā ar uzņēmēju delegāciju viesojās Indijā, uz tālo Āzijas lielvaru devās arī Pāvels Razmajevs, Eventech vadītājs. Vizītes mērķis bija veicināt savstarpējo sadarbību, it īpaši augsto tehnoloģiju jomā. Taču Pāvela galvenais uzdevums bija nodibināt kontaktus vienā no pasaules lielākajām un straujāk augošajām kosmosa aģentūrām — Indijas Kosmosa pētījumu organizācijā. «Citādi nebrauktu. Mums ir ļoti specifisks uzņēmums un ļoti specifisks produkts, nav vērts tādu braukt piedāvāt uz parastiem biznesa forumiem. Bet šī bija ļoti laba tikšanās,» viņš paskaidro.
Palīdzējis arī tas, ka ministre spējusi iepazīstināt indiešus ar Latvijas kosmosa industriju kopumā, uzsver uzņēmējs. Pēc atgriešanās Eventech turpina par iespējamo sadarbību komunicēt ar aģentūru virtuāli. Tā ir kosmosa nozares specifika — projektu īstenošana var aizņemt daudzus gadus. Uz ātru un vienkāršu rezultātu te necerēt.
Eventech nodarbojas ar ārkārtīgi augstas precizitātes ātruma mērierīču izstrādi. «Mūsu radītā tehnoloģija veic ļoti precīzu signāla apstrādi. Ikdienā cilvēki spēj piefiksēt varbūt milisekundes, kas jau ļoti ātri paiet. Bet gaismas ātrums ir 300 tūkstoši kilometru sekundē! Līdz ar to, lai varētu saprast, kad tieši ir atnācis gaismas signāls, kad fotons atlidoja, ir vajadzīgas sistēmas, kas to mēra ar pikosekundes precizitāti.» Tā ir sekundes triljonā daļa.
Uzņēmums veido gan tādus taimerus, ko iespējams izmantot izplatījumā, gan ikdienišķāka pielietojuma. Tos var izmantot arī, piemēram, meteoroloģiskajiem novērojumiem. Turklāt tieši Zemes virzienu viņi vēlas aizvien paplašināt.
Pašlaik kosmosa jomā uzņēmums vairāk darbojas pētniecības un izstrādes, ne komerciālos projektos. Taču «gandrīz visas satelītlāzerlokācijas stacijas pasaulē izmanto mūsu taimerus», saka Pāvels. Tas nozīmē ne tikai Eiropas Kosmosa aģentūru, bet arī amerikāņu NASA, Japānas, Ķīnas un Austrālijas aģentūras. «Tirgus nav tik liels, bet mēs esam līderi!»
Iepriekš viņi piedalījušies arī Eiropas Kosmosa aģentūras īstenotajā misijā Hēra, kuras uzdevums bija izmēģināt mūsu planētas aizsardzību pret asteroīdiem.
Kāpēc kosmosa virziens pašlaik nav tik prioritārs? Salīdzinoši neliels uzņēmums no Latvijas nevar viens pats nodrošināt pilnu kosmosa tehnoloģijas izstrādes ciklu. «Varam piedalīties tikai kā subsistēma dažādās sistēmās, kas veic optisko komunikāciju, 3D skenēšanu, un citās,» paskaidro uzņēmējs.
Turklāt ielauzties nozarē no Latvijas ir grūtāk nekā no kādas lielākas valsts. Nozarē, kurā lielākā daļa finansējuma ir publiska, ir nozīme tam, cik daudz tajā var ieguldīt valsts, no kuras nāc. «Piemēram, Vācijā arī Eiropas Kosmosa aģentūras naudas ir daudz vairāk,» viņš saka. Vēl viena problēma ir kompetences. «Latvijā netiek mācīti kosmosa inženieri, līdz ar to speciālistus dabūt ir ļoti grūti. Vēl gadu divus vajag viņus mācīt, kamēr cilvēks var pilnvērtīgi strādāt.» Problēma gan tiek risināta, tajā skaitā ar RTU izveidoto programmu. Eventech gatavi palīdzēt programmu izveidē, cik ir uzņēmuma spēkos.
Tomēr pamest Latviju un veidot biznesu kādā citā valstī uzņēmums neplāno. «Mūsu valsts mēģina palīdzēt, lai gan svarīgākas nereti ir citas prioritātes. Kāda ir situācija, tāda ir, vajag to pieņemt un strādāt!» pārliecinoši saka Pāvels.
Latvijas kosmosa nozare
- Kopš 2020. gada Eiropas Kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts
- 119 īstenoti projekti
- Iesaistītas 34 organizācijas no Latvijas
- Piesaistītais finansējums: vairāk nekā 19 miljoni eiro
Nozīmīgākie nozares uzņēmumi
- Allatherm
- Eventech
- MD Alfa Microelectronics
- Bitlake Technologies
- VIRATEC
- Deep Space Energy
- Baltic Satellite Service
- Baltic Scientific Instruments
Pētniecības centri
- Vides risinājumu institūts
- Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts
- Latvijas Universitāte
- Rīgas Tehniskā universitāte
- Elektronikas un datorzinātņu institūts
- Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs
Noderīgi
- Latviaspace.gov.lv
- Latvijas Kosmosa industrijas asociācija — Latvija.space
- No 29. septembra līdz 3. oktobrim Rīgā norisināsies starptautiskā konference Big Data from Space
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
Viedoklis
Varam piedāvāt zināšanas
Luka del Monte, Eiropas Kosmosa aģentūras komercializācijas departamenta vadītājs
Kādu jūs paredzat nozares attīstību tuvākajos gados?
Kosmosa ekonomika turpinās augt, tomēr tās galvenais klients joprojām būs valstis un publiskas institūcijas. It īpaši, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai un aizvien pieaugot pieprasījumam pēc drošības tehnoloģijām. Tajā skaitā kosmosa nozarē.
Vai šajā situācijā Eiropai ir kādas priekšrocības?
Noteikti. Kad sāku strādāt šajā sektorā, privātie ieguldījumi Eiropā būtībā neeksistēja. Tagad aizvien vairāk runājam par sadarbību, ko varam veidot ar privātajiem investoriem, aktīvi sadarbojamies ar 17 iespējkapitāla fondiem un investīciju bankām. Mēs no savas puses varam piedāvāt zināšanas par nozari, tehnoloģijām, pat ja nedodam investīciju padomus. Tas veicina ieguldījumus. Šajā ziņā Eiropas industrija aug straujāk nekā ASV.
Tomēr mums ir arī kāda ievērojama problēma: riska kapitāls labi noder uzņēmumu sākotnējās attīstības stadijās, taču — ko darīt tālāk? Eiropa gatava uzņemties visus riskus, ieguldot inovatīvu tehnoloģiju izstrādē, taču tad, kad uzņēmumi ir izauguši, kad tiem nepieciešams ne vairs dažu miljonu, bet, teiksim, 50 miljonu ieguldījums, lai attīstītos, tad ASV uzņēmumi ar prieku tos nopērk.
Ja nespēsim savus uzņēmumus šeit uz vietas izvest nākamajā līmenī, zaudēsim konkurētspēju. Taču ASV pašlaik fokusējas uz iekšpolitiku, tā ir mūsu iespēja. Tāpēc mēs motivējam Eiropas institūcijas apsvērt arī lielākus ieguldījumus. Un skatīties citu partneru virzienā — ir arī Japāna, Indija, Singapūra.
Vai tas nozīmē, ka Eiropai jākļūst vienotākai arī iekšēji?
Kopš pirmsākumiem Eiropas Kosmosa aģentūras mērķis bijis kooperācija, bet patiešām tagad aizvien vairāk redzam dalībvalstu individuālistiskāku pieeju — katra vēlas realizēt savus mērķus. Bet aģentūra ir tikai instruments dalībvalstu rokās.
Vai tas nozīmē, ka iespējas visām dalībvalstīm nav vienādas?
Tiesa, nav iespējams salīdzināt pieredzi un kompetences, kas uzkrātas, piemēram, Francijā gadu desmitiem ar jaunajām dalībvalstīm. Tomēr arī Latvijai ir iespējas, turklāt tā piedāvā papildu iespējas arī citām valstīm. Proti, katra dalībvalsts ieved apritē jaunus spēlētājus, jaunas idejas un inovācijas. Tas ir tas, ko meklējam. Taču aizvien svarīgāka kļūst spēja savu ideju arī industrializēt. Spert nākamo soli.
Kas, jūsuprāt, ir priekšrocības un trūkumi Latvijas gadījumā?
Man šķiet, ir labi, ka ir viena atbildīgā ministrija — Izglītības un zinātnes ministrija. Tomēr tā iezīmē arī fokusu tieši uz zinātnes un izpētes daļu. Tā ir ārkārtīgi svarīga, bet ar to vien nepietiks. Tāpēc, manuprāt, būtu jābūt lielākam dialogam ar Ekonomikas ministriju. Tomēr tas nav unikāls gadījums starp dalībvalstīm. Tikai ar laiku kosmosa nozare no strikti zinātniskas jomas kļūst par komercdarbības sfēru.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
