Izlases hokejisti Kaspars Daugaviņš un Ralfs Freibergs šogad palīdzēja Centrālās vēlēšanu komisijas kampaņā skaidrot, kā aizpildīt balsošanas zīmi un mudināja: «Nenoguli savu nākotni — aizej un nobalso!» YouTube ekrānuzņēmums
Kādas ir koalīciju iespējas Rīgā un kādi — svarīgākie darbi nākamajiem četriem gadiem
Kas stūrēs Rīgu nākamos četrus gadus? Tā ir viena no lielākajām šo vēlēšanu intrigām. Pēc desmit gadu ilgās Nila Ušakova (Saskaņa) ēras Rīgā ārkārtas vēlēšanās pirms pieciem gadiem pie varas nāca «pārmaiņu koalīcija». Tomēr pārliecinošu vēlētāju mīlestību tā nav iekarojusi. Pirms vēlēšanām aptaujās populārākā Rīgā ir Aināra Šlesera partija Latvija pirmajā vietā. Taču galvaspilsētā vēl ir daudz neizlēmušu balsotāju, un ir skaidrs, ka cīņa būs ļoti sīva.
Ir aplūko gan iespējamos koalīciju variantus, gan ar domnīcas LaSER pētījuma Rīgas metropole 2040 veidotājiem izvērtē, kādi svarīgākie darbi galvaspilsētas iedzīvotāju labā būtu jāveic jaunajam domes sasaukumam.
Divas koalīcijas
Iespējas tikt ievēlētiem Rīgas domē priekšvēlēšanu aptaujas sola desmit sarakstiem, bet puse no tiem svārstās ap piecu procentu barjeru. Tas nozīmē — jo mazāk rīdzinieku aizies vēlēt, jo mazāks balsu skaists šīs partijas spēs ievilkt domē.
Drošs par iekļūšanu domē var būt pirmais piecnieks. Aptauju līderei Šlesera partijai ar atrāvienu seko četri saraksti — «pārmaiņu koalīcijas» agrākā lokomotīve Progresīvie, kas pēc mēra Mārtiņa Staķa aiziešanas sēž opozīcijā, šajā domes sasaukumā nemainīgi pie varas esošā Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība, kā arī Saskaņas idejiskā mantiniece Stabilitātei!
Ap piecu procentu slieksni mīņājas vēl trīs saraksti — Jūlijas Stepaņenko projekts Suverēnā vara/Jaunlatvieši, agrāko vilkmi zaudējusī Saskaņa un Apvienotais saraksts ar parlamentārieti Māri Sprindžuku priekšgalā. Divi citi saraksti aptaujās pašlaik ir zem sarkanās līnijas, taču lielais neizlēmušo skaits vēl var mainīt situāciju un ļaut domē iekļūt arī bijušā mēra Oļega Burova vadītajam GKR/ZZS sarakstam vai Latvijas attīstībai ar bijušo pašvaldību ministru Juri Pūci vadībā.
Aptauju līderim Šleseram jau ir bijusi pieredze Rīgas domē, kad 2009. gadā tika ievēlēts pašvaldībā no saraksta LPP/LC. Varu Rīgā šī partija ieguva, sadarbojoties ar Saskaņu. Šlesers kļuva par mēra Nila Ušakova vietnieku, taču amatā nepalika ilgi, jo 2010. gadā tika ievēlēts Saeimā. Tā gan izrādījās rūgta izvēle, jo viņa frakcija Par labu Latviju bija maza un pie varas netika. Turklāt drīz vien KNAB ierosināja krimināllietu par oligarhu slēptajiem īpašumiem Rīgā un pēc Saeimas atteikuma izdot Šleseru kratīšanai prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu. Ārkārtas vēlēšanās Šlesera partija nepārvarēja 5% barjeru, un viņš pazuda no aktīvās politikas līdz pat 2022. gada Saeimas vēlēšanām, kad uz pandēmijas protestu viļņa atgriezās parlamentā.
Aptaujas rāda, ka Šleseram atkal vajadzēs sabiedrotos, lai tiktu pie galvaspilsētas stūres. Vaicāti, ar kurām partijām noteikti nevarēs sastrādāties, LPV nosauc tikai vienu partiju — Progresīvie. Citas sarkanās līnijas līdz vēlēšanām partija nevilkšot. Savukārt pret sadarbību ar LPV skaidri nostājušies Progresīvie un JV, aicinot vēlētājus nepieļaut Šlesera atgriešanos varā. Pašreizējās koalīcijas dalībnieki Nacionālā apvienība laipo — mēra kandidāts Edvards Ratnieks sola nestrādāt Šlesera vadībā, bet atsakās atbildēt par citiem sadarbības modeļiem.
Vai Šleseram pietiks ar partneriem tā sauktajā krieviskajā blokā, lielā mērā atkarīgs no šo vēlētāju aktivitātes.
Tā ir liela vēlēšanu intriga, par ko savas balsis atdos krievvalodīgie vēlētāji, norāda pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Savulaik lielu atbalstu krievvalodīgo rīdzinieku vidū baudīja Ušakovs un Saskaņa, bet, kopš ap viņu savilkās kriminālizmeklēšanu cilpa un bijušais mērs aizlaidās uz Eiropas Parlamentu, partijas popularitāte strauji kritās.
Ja vēlēšanās būtu iespēja balsot par konkrētiem mēra kandidātiem, latviešu lielākās simpātijas tiktu Vilnim Ķirsim (17,8%), Edvardam Ratniekam (14,7%) un Jurim Pūcem (11%), rāda SolidData maija vidū veiktā aptauja. Tikmēr krievu simpātijas iekarojis Ainārs Šlesers (24,5%), Aleksejs Rosļikovs (20,2%) un Jūlija Stepaņenko (16,4%).
Zelta kārts var izrādīties kādam no mazajiem sarakstiem, kas varētu pārvelties pāri procentu barjerai un galu galā izšķirt, vai vairākumu iegūst Šlesera koalīcija vai pret viņu sadarbības memorandu noslēgušie Progresīvie un JV, kam līdz vairākumam var pietrūkt, pat sabloķējoties ar izvairīgo NA. Kā potenciālu partneri Progresīvie min Latvijas attīstībai, taču tikai tad, ja partija apliecinātu, ka «atkal nenostāsies azartspēļu pusē». Tāpat būtiska loma koalīcijas veidošanā var būt arī GKR/ZZS, kas savas sarkanās līnijas velk tikai pret partijām, kuras nav skaidri nosodījušas Krievijas iebrukumu Ukrainā — Suverēnā vara/Jaunlatvieši un Stabilitātei!
Vēlēšanu rezultātu lielā mērā noteiks tas, kā partijām izdosies motivēt savus atbalstītājus aiziet uz vēlēšanu iecirkņiem, norāda Strode. Piemēram, būtiska daļa Progresīvo vēlētāju ir jaunieši, kas mēdz būt slinkāki balsotāji nekā vecāka gadagājuma ļaudis. Grūti arī izsekot līdzi, kā partijas komunicē dažādos burbuļos, jo priekšvēlēšanu aģitācija lielā mērā ir pārcēlusies uz sociālajiem tīkliem, un «sociologiem tas dzīvi neatvieglo», pajoko Strode. KNAB apkopotie dati līdz 27. maijam rāda, ka visvairāk priekšvēlēšanu aģitācijai līdz šim iztērējusi Šlesera partija — 342 tūkstošus eiro. Seko JV ar 224 tūkstošiem, un pirmo trijnieku noslēdz Latvijas Zaļā partija ar 189 tūkstošiem. Tālāk nāk ZZS ar 143 tūkstošiem un Stabilitātei! ar 136 tūkstošiem eiro. Raugoties tieši uz sociālajiem tīkliem, visvairāk tērējušās Stabilitāte! — 22 tūkstošus, Progresīvie tikai nedaudz atpaliek ar 21 tūkstoti, un trešajā vietā ierindojas Latvijas attīstībai ar 14 tūkstošiem.
Svarīgākie darbi
Tas bija sen un vairs nav taisnība — tā var teikt par 2008. gada datiem, kad iekšzemes kopprodukta rādītājs uz vienu iedzīvotāju Rīgā bija augstāks nekā Tallinā un Viļņā. 13 gadu laikā situācija strauji mainījusies. Rīgas metropolē IKP faktiskajās cenās uz iedzīvotāju 2021. gadā bija 71% no ES vidējā, kamēr Viļņā jau 91%, bet Tallinā — 94%. Kaimiņvalstu galvaspilsētas ekonomikas izaugsmē strauji atraujas no Rīgas.
Politiķiem uz to beidzot jāsāk reaģēt, pārliecināts ir sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš, domnīcas LaSER publicētā pētījuma Rīgas metropole 2040 redaktors. Viņš nosauc piecus neatliekamus darbus, kas jaunajai Rīgas vadībai jāpaveic nākamo četru gadu laikā, lai kāpinātu Rīgas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmes tempā neatpaliktu no kaimiņiem.
1. Vienota Rīgas metropole
Par to vajadzēja domāt jau vakar! Celmiņš uzsver neatliekamību plānot attīstību visā Rīgas metropoles areālā. Iedzīvotāji jau tagad ik dienu dzīvo, strādā un pārvietojas visa areāla ietvaros. Tiklīdz rīdzinieki sasniedz augstāku labklājības līmeni, meklē mājokli pierīgā. «Tā vienkārši ir, tie ir objektīvi socioloģiski novērojumi,» viņš saka.
LaSER pētnieku ieskatā Rīgas metropolē nepieciešams veidot vienas pieturas aģentūru investīcijām, transporta un mājokļu attīstībai. Veidot vienotu un ērtu sabiedriskā transporta sistēmu, automašīnu stāvparkus pierīgas pašvaldībās. Jau tagad Rīga un astoņas pierīgas pašvaldības darbojas apvienībā Rīgas metropole. Pētnieka ieskatā šī sadarbība vēl jāstiprina un jāveido divu līmeņu pārvaldība. Nošķirot jautājumus, kas risināmi atsevišķi katrā pašvaldībā, un tādus, pie kuriem jāstrādā kopā. Rīgas metropoles areāls ir visas Latvijas lielākais un konkurētspējīgākais aktīvs, uzsver Celmiņš. Šī ir konkurētspējīgākā teritorija valstī. «Algas šeit ir lielākas, darbi labāki, un šeit ir attīstība,» viņš skaidro un piebilst, ka pašlaik šo aktīvu pārvaldām stihiski un tas nenes labākos augļus.
2. Vairāk cilvēku vilcienos, mazāk sastrēgumos
Aptuveni ceturtdaļmiljons Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju ik dienu piedalās svārstsatiksmē ar savām automašīnām. Viņi iebrauc pilsētā un no tās izbrauc. Aptuveni 310 tūkstoši cilvēku izmanto pilsētas sabiedrisko transportu, bet vilcienu — vidēji tikai 26 tūkstoši cilvēku, secinājuši LaSER pētnieki. Dzelzceļa metropoles tīkls ir priekšrocība, kādas nav ne Tallinai, ne Viļņai. Ja šo potenciālu labāk izmantotu, tas varētu ievērojami paaugstināt Rīgas konkurētspēju Baltijas mērogā, izpētījis LaSER. Vilcienu stacijām jābūt savienotām ar pakalpojumiem, turklāt pārsēšanos vilcienā varētu stimulēt ar dažādiem labumiem, piemēram, bezmaksas stāvvietām pierīgas autoparkos, sabiedrisko transportu pierīgas pašvaldībās līdz vilciena stacijām, vienotu dzelzceļa un Rīgas sabiedriskā transporta biļeti vai varbūt pat noteiktu skaitu bezmaksas braucienu ar kopbraukšanas auto pilsētā, ja esi iegādājies dzelzceļa gada abonementu. Ja četros gados izdotos vilciena pasažieru skaitu palielināt vismaz par 7—8%, tas ievērojami samazinātu sastrēgumus Rīgā, norāda Celmiņš. Un sastrēgumos pavadītais laiks ir nauda! Vadoties pēc TomTom satiksmes indeksa, LaSER pētnieki secināja, ka Rīgā ir lielāki sastrēgumi nekā Tallinā, Viļņā vai Stokholmā. Optimālais laiks, lai galvaspilsētā nobrauktu 10 kilometru distanci cauri centram, ir 14 minūtes, taču sastrēgumu dēļ no rīta mašīnā nākas pavadīt vidēji par 11 minūtēm, bet vakaros pat par 13 minūtēm ilgāk. Tas nešķiet tik traki, kamēr nerēķina, ko tas nozīmē gada griezumā. Regulāri braucot šādu distanci pa Rīgu, iedzīvotāji satiksmes stūķos nosēž gandrīz četras diennaktis! Un iztērē par 138 eiro vairāk degvielā. Tas ir par deviņām stundām un 27 eiro vairāk nekā Viļņā.
3. Jauni mājokļi dzelzceļa tuvumā
Reāla problēma. Tā Viesturs Celmiņš raksturo situāciju ar mājokļiem galvaspilsētā. 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtās paneļu sērijveida mājās. Daudzu tehniskais stāvoklis ir veselībai un dzīvībai bīstams, secinājusi Valsts kontrole. Mājokļu trūkums ir novedis pie straujas Rīgas centra iztukšošanās. Pēdējo divu desmitgažu laikā Rīga kopumā zaudējusi 20% iedzīvotāju, centrā samazinājums bijis pat 40%. Tik straujš iedzīvotāju sarukums nav bijis nevienā citā Baltijas jūras reģiona galvaspilsētā, secina LaSER. Pilsētā buksē arī daudzdzīvokļu māja siltināšana. Pēdējo piecu gadu laikā nosiltinātas vidēji 16 ēkas gadā. Tomēr, pat ja izdotos ievērojami kāpināt ēku atjaunošanas tempu, «siltināta padomju laika māja joprojām ir padomju laiku māja, mazliet energoefektīvāka, bet tā joprojām neatbilst mūsdienu prasībām», norāda Celmiņš. No jauna Rīgā ik gadu tiek uzbūvēti tikai aptuveni 2,3 tūkstoši dzīvokļu, turklāt pilsētai trūkst politikas par to, kur šos mājokļus attīstīt. Pašlaik Rīgas teritorijas izmantošanas noteikumi un zonējums pieļauj būvēt dzīvojamās mājas vietās, kur nav nekādas transporta infrastruktūras. Tas nozīmē, ka šo māju īpašnieki būs tie, kas ik rītu un vakaru sēdēs sastrēgumos.
Pilsētas dzīvojamā fonda attīstībai ir jāiet roku rokā ar dzelzceļa staciju izvietojumu, pārliecināts ir Celmiņš. Vilcienu satiksme ir ērta un ātra, turklāt ap Rīgas stacijām ir daudz brīvas zemes, jo tur savulaik bijušas industriālās teritorijas. Celmiņš ir pārliecināts, ka jāmotivē attīstītāji apbūvei izvēlēties noteiktas teritorijas, jo «pilsētai jābūt stājai par to, kur mēs prioritāri attīstīsim mājokļus». Viņš ierosina pašvaldībai stimulēt mājokļu celtniecību, vēlamajās vietās piedāvājot attīstītājiem īpašus pakalpojumu grozus. Piemēram, pilsētas izbūvētus pievedceļus, labiekārtotu vidi, labu optisko internetu.
4. Mazākas iemaksas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā
133 miljonus eiro — tik daudz Rīga pērn iemaksāja Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Tie ir 60% no fonda budžeta un 10% no Rīgas ieņēmumiem. «Tas nav godīgi,» norāda Celmiņš. Stutējot Latvijas reģionu pašvaldību budžetus, tiek nosusināta Rīgas konkurētspēja, viņš paskaidro. Atdodot citām pašvaldībām tik lielu daļu galvaspilsētas budžeta, pašai Rīgai vairs nepaliek pietiekami daudz naudas attīstībai. Celmiņš ierosina pakāpeniski samazināt šo iemaksu apjomu un par šo naudu nodrošināt nacionāla mēroga infrastruktūras uzturēšanu galvaspilsētā, piemēram, sakārtot tiltus. Tuvāko četru gadu mērķis samazinājumam varētu būt, piemēram, 10%. «Reģioniem ir jāizmanto finanšu instrumenti, ko Eiropa dod attīstībai, nevis jāpārdala nauda no Rīgas,» saka Celmiņš. Viņš aicina paturēt prātā, ka Rīgai ir jāspēj konkurēt ar citām Baltijas reģiona galvaspilsētām, nevis jāizlīdzinās pret pārējiem Latvijas reģioniem.
5. Jākļūst par studentu magnētu!
«Mēs redzam, kas notiek tirgū, — strauja digitalizācija un robotizācija. Mums jāspēj noturēt konkurētspēju,» saka Celmiņš. Ja gribam piesaistīt šurp lielos uzņēmumus un biznesa centrus, šeit jābūt spējīgiem darbiniekiem un spējīgiem studentiem, viņš norāda. Rīgā, tuvējā Pārdaugavā, trīs kvadrātkilometros sarindojušās visas lielākās augstskolas, veidojot tā dēvēto Zināšanu jūdzi. «Vai pašvaldība sevi ir pozicionējusi kā studentu pilsētu vai inovāciju teritoriju? Vai esam pozicionējuši Rīgu kā ārvalstu studentu magnētu?» Celmiņš retoriski vaicā. Lielākā studentu pilsēta ar 30 tūkstošiem studentu pāris kilometru areālā, viņš iezīmē Rīgas spēku, kas, pēc LaSER pētnieku domām, nav pietiekami izmantots, lai piesaistītu investorus. «Rīga ir kā talantu krātuve ar augstu veiktspēju un augstu inovāciju potenciālu,» viņš paskaidro. Mērķis tuvākajiem četriem gadiem varētu būt piesaistīt Rīgai par 5% vairāk ārzemju studentu nekā līdz šim, spriež Celmiņš. Izmantojot robustu talantu piesaistes un paturēšanas politiku, līdz šim neizmantotais augstas raudzes talantu resurss varētu tikt izmantots, lai atrisinātu briestošo augstas kvalifikācijas darbaspēka deficītu, secina LaSER.
VIEDOKĻI
Kāpēc iešu balsot
Kristians Brekte, mākslinieks
Mūsu galvaspilsēta pašlaik atrodas šausmu filmas cienīgā situācijā, vismaz pagaidām tā izskatās. Gribas vilkt paralēles ar to, ko dzejnieks Edvarts Virza 1939. gadā aprakstīja savā dzejolī Baiga vasara: «Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs, / Būs puķes skumjas, bišu medus rūgts. / Aiz tāliem ciemiem kumeļš netiks jūgts, / Un jasmīns zarains maijā neuzziedēs.» Lūdzu, iesim visi vēlēt, it īpaši tie, kuri to var darīt Rīgā. Un no sirds iesaku pirms tam izmantot savas smadzenes, rūpīgi izsverot, par ko balsot.
Šarlote Justīne Jurjure, 12. Jauniešu saeimas dalībniece
Manuprāt, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, arī pilngadīgajiem jauniešiem, jābūt pilsoniski aktīviem — jāpiedalās vēlēšanās, lai nodrošinātu, ka tiek pārstāvētas mūsu intereses. Ja uzskatām, ka viena balss neko nemaina, un paliekam pasīvi, mēs zaudējam tiesības kritizēt notiekošo valstī vai savā pašvaldībā. Pārmaiņas nav iespējamas, ja tajās neiesaistāmies paši. Mēs savu valsti neatlaidīgi atbalstām hokejā, tad kāpēc domājam citādi, kad runa ir par politiku?
Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītāja
Ir svarīgi piedalīties pašvaldību vēlēšanās un izdarīt savu izvēli, jo tas veido pamatu un paradumu sabiedrībai pašai būt proaktīvai, sekot līdzi vietējiem notikumiem, būt informētai un prasīgai. Mums jāizmanto sava balss, lai dotu spēka plecu ilgtermiņa labumam. Ikviena balss vēlēšanās ir signāls, ka mums rūp vietējā līmeņa lēmumi un labklājība un mēs kā indivīdi tos neesam atstājuši novārtā, bet pieprasām kvalitāti un atbildību.
