Lai gan mežu nozare ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, lielu daļu iegūtās produkcijas eksportējam zāģmateriālos, bet ēku būvniecībā izmantojam maz, it īpaši daudzstāvu un publiskajā apbūvē. Kā to mainīt, un kāpēc tas ir svarīgi?
Septiņi futbola laukumi zem jumta — tik liela ir akciju sabiedrības Latvijas Finieris bērza saplākšņa ražotne Verems Rēzeknes pievārtē. Tā ir Baltijā lielākā industriālā celtne, kas izgatavota, izmantojot koka konstrukcijas. Piecu hektāru platību rūpnīca sasniedza trijās būvniecības kārtās.
Koka būvniecībai Latvijas Finieris pievērsies jau 20 gadus. «Esam celmlauži,» apgalvo valdes loceklis Māris Būmanis. Viņš uzņēmumā ir atbildīgs par attīstību, pētniecību, inovācijām. Šajā laikā Latvijas Finieris, būvējot ražošanas ēkas, realizējis astoņus koka būvniecības projektus. Tas nozīmē, ka šis materiāls izmantots nesošajās konstrukcijās.
Pats pirmais projekts bija Verema būvniecības pirmā kārta, ko sāka īstenot 2007. gadā. Tobrīd Latvijā nebija pieredzes industriālo ēku celtniecībā no koka, trūka arī regulējuma. «Vedām atbildīgo iestāžu speciālistus uz Somiju, kur šāda pieredze bija. Projektu īstenojām, izmantojot viņu standartus,» stāsta Būmanis. Grūtības sagādāja arī speciālistu trūkums, kas prastu strādāt ar koku, un materiālu pieejamība. Arī nācās ievest no Somijas.
Tālāk veicās labāk, jo industrija sāka attīstīties. Pats jaunākais Latvijas Finiera projekts ir kokaudzētava Zābaki Siguldas novadā. Marta vidū tas ieguva Latvijas Būvniecības gada balvu nominācijā Koka būve. Saimniecības teritorijā no koka izbūvēts vairāku ēku komplekss — birojs, ģērbtuves un dzesētava, kur ziemā ievieto stādus, lai nodrošinātu vienmērīgu gaisa temperatūru. To izmantos arī pētniecībai.
«Uzbūvēt koka dzesētavu bija liels izaicinājums,» atzīst UPB Nams valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns. Šī kompānija cēlusi vairākus Latvijas Finiera objektus. Tai ir liela pieredze sarežģītu būvniecības uzdevumu īstenošanā, jo jau 20 gadus strādā Skandināvijā, kur pēdējos gados aktualizējušies arī koka konstrukciju projekti.
Šādu būvniecības projektu īstenošana Latvijas Finierim nav biznesa iespēja — paši nepieciešamos materiālus neražo. To dara ar misijas apziņu, jo vēlas veicināt koka būvniecības attīstību. «Latvijā nav daudz resursu: ne metāla, ne gāzes, ne naftas. Bet koku mākam gan izaudzēt, gan pārstrādāt,» pamato Būmanis. «Izmantojot būvniecībā vietējo materiālu, radām papildu pievienoto vērtību un veicinām savu ekonomiku.» Turklāt koks ir videi draudzīgs materiāls ar maksimāli īsu piegādes ķēdi, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgs aspekts.
Jāprecizē, ka koka būvniecība — tās visbiežāk ir ēkas, kuras precīzāk būtu dēvēt par hibrīdbūvēm. Celtas, izmantojot nesošās konstrukcijas no koka, bet pamatus, starpstāvu pārsegumus un lifta šahtas 21. gadsimtā no koka netaisa. Tam izmanto dzelzsbetonu un metālu.
Tikai 1%
Ražošanas un publiskās ēkas, kā arī divu un vairākdzīvokļu mājas, kuru celtniecībā izmantotas koka konstrukcijas, patlaban veido tikai 1% no visas koka apbūves Latvijā. 24% jeb ceturtā daļa ir privātmājas, bet absolūti lielākā daļa — 75% — ir palīgēkas, to skaitā āra tualetes un siltumnīcas, stāsta Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Pētniecības centra vadītājs Edvīns Grants. Viņš apkopo un analizē datus par ēkām pēc lietošanas veida, lai piedāvātu risinājumus koka būvniecības attīstībai.
Pēc dzelzsbetona un metāla uzvaras gājiena pagājušā gadsimta sākumā un vidū Eiropas būvindustrijas dienaskārtībā koks sāka atgriezties 90. gados. To galvenokārt ietekmēja divi faktori: iespēja ātri tikt pie kvalitatīva rezultāta un klimata politika, kas izvirza prasību samazināt CO2 izmešus. Koksne prasa mazāk enerģijas ražošanas procesā, augot piesaista ogļskābo gāzi un uzkrāj oglekli. Turklāt iespējams apritīgs dzīves cikls — kad ēka savu mūžu nokalpojusi, to var nojaukt un pārstrādāt.
Koka būvniecība atdzimst arī Latvijā, taču temps vēl ir ļoti lēns. «Mēs atpaliekam par aptuveni divdesmit gadiem,» vērtē Rožkalns no UPB Nams. Kompānijas ārvalstīs realizēto projektu vidū ir Arvid Nordquist kafijas grauzdētava Zviedrijā. Tā ir viena no retajām koka konstrukciju kafijas ražotnēm pasaulē. Koks veido aptuveni 70% ēkas karkasa. Uzņēmums realizējis arī sporta zāles kompleksa projektu Stokholmā, kas izceļas ar īpaši apjomīgām konstrukcijām. Būvei ir 24 metrus garas koka jumta kopnes ar nestspēju līdz 117 tonnām. «Eksporta tirgos iegūto pieredzi pārnesām uz Latviju.»
Swedbank dati rāda, ka privātmāju būvniecībā pēdējos gados situācija uzlabojas — koka konstrukcijas izmanto aptuveni pusē jauno objektu. Daudz zemāks rādītājs ir daudzdzīvokļu namu sektorā. Laikā no 2015. līdz 2019. gadam ekspluatācijā nodotas tikai septiņas daudzstāvu ēkas, kuru ārsienas būvētas no koka, lasāms Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā. Līdzīga situācija vērojama ražošanas un publisko ēku sektorā. Tātad to vajadzētu attīstīt aktīvāk, secina Grants.
Kur problēma?
Resursu mums netrūkst. Meži aizņem mazliet vairāk nekā pusi no Latvijas teritorijas, kas to padara par ceturto mežaināko valsti Eiropā, rāda biedrības Zaļās mājas apkopotie dati par 2025. gadu. Turklāt mežu nozare ir viena no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem, kopā ar kokrūpniecību tā ik gadu veido 5—7% no iekšzemes kopprodukta.
2023. gadā tika saražoti 2,9 miljoni kubikmetru zāģmateriālu, rāda mežzinātnes institūta Silava dati. Lai visas mājas uzbūvētu no koka, Latvijā pietiktu ar 2,6—3,2 miljoniem kubikmetru, lēš Grants. «Tātad teorētiski ar gada laikā saražotu apjomu varētu visu valsti kokā ietērpt.» Lai gan koka ēku būvniecības tradīcijas Latvijā vēsturiski bijušas stipras — no šī materiāla gadsimtiem celtas ne tikai mājas un saimniecības ēkas, bet pat baznīcas un pilis —, viss nav tik vienkārši. Ilgu laiku bijām tās pazaudējuši. Kāpēc?
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā koks bija galvenais eksporta produkts, tāpēc iedzīvotāji paši savas ēkas bieži mūrēja no laukakmeņiem, ko nekur aizvest nevarēja, skaidro Koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis. Pēc tam gandrīz 50 gadus Latvija bija okupēta, kas koka būvniecības tradīcijas iznīcināja pavisam. Visos lielajos projektos izmantoja silikāta ķieģeļus, dzelzsbetona paneļus, metāla konstrukcijas.
Papildus tam koka būvniecību ilgus gadus ierobežoja, sarežģīja un sadārdzināja ugunsdrošības noteikumi. Tie aizliedza būvēt ēkas no viegli uzliesmojošiem materiāliem augstāk par trim stāviem, pēdējā stāva grīda nedrīkstēja būt augstāk par astoņiem metriem. Mazliet pielaidīgāki noteikumi kļuva 2017. gadā, kad publisko un dzīvojamo ēku augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi atļāva palielināt līdz 18 metriem, bet stāvu skaitu — līdz sešiem. Taču tādā gadījumā vajadzēja ievērot papildu prasības, piemēram, koka konstrukcijas apšūt ar nedegošiem materiāliem vai ierīkot sprinkleru sistēmu — tā automātiski reaģē uz temperatūras paaugstināšanos un ātri ierobežo ugunsgrēku, nodrošinot automātisku ūdens padevi vairākos punktos.
Pieprasījuma trūkuma dēļ izveidojās zināšanu un prasmju vakuums. Trūkst arī spēcīgu uzņēmumu, kas ražo koka konstrukcijas. «Vietējā tirgū iegādāties materiālus lielu objektu būvniecībai ir izaicinājums,» apgalvo Rožkalns. UPB Grupa ir viens no vadošajiem būvkonstrukciju ražotājiem Baltijā, taču no koka tās neizgatavo.
Kopumā koka būvniecības segmentā strādā ap 80 uzņēmumu, lēš Ceplis. Viņa pārstāvētais Koka būvniecības klasteris darbojas kopš 2012. gada un apvieno vairāk nekā 10 koka ēku un konstrukciju ražotājus, būvniecības risinājumu piegādātājus. Lielākais spēlētājs vietējā tirgū ir Zaza Grupas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā.
Tā kā iekšējais tirgus ir mazs, ražotāji turas ar eksportu. Taču daudziem mūžs ir īss, jo ārvalstu tirgos koncentrējas uz vienu sadarbības partneri, novērojis Rožkalns. Ja sadarbības partneris kādu iemeslu dēļ pazūd, bizness beidzas.
Rezultātā veidojas tāds kā riņķa dancis. Kamēr vietējā tirgū nav pietiekami augsta pieprasījuma, nav daudz uzņēmumu ar lielu ražošanas jaudu. Mazāka jauda nozīmē augstākas izmaksas. Bet augstākas izmaksas liek pasūtītājam dot priekšroku citiem risinājumiem. Līdz ar to industrija ir vāja, un nav pieprasījuma pēc izglītības šajā sfērā, jo — kur tad tas cilvēks tās zināšanas liks?
Spēja izturēt
Tātad no likuma viedokļa lielākos ierobežojumus koka būvniecībai līdz šim uzlikušas ugunsdrošības prasības. Ne velti — vēsturē zināmi daudzi gadījumi, kad liesmas iznīcina veselus ciemus un pilsētas ar koka apbūvi. «Taču šobrīd ir izstrādāti risinājumi, kā koka ēku padarīt drošāku lietotājiem,» norāda Ceplis.
2017. gadā Koka būvniecības klasteris īstenoja eksperimentu, kura laikā uzbūvēja divas vienāda izmēra un tipa mājas, ko arī iekārtoja vienādi. Viena bija celta no koka, ar koka logiem un sijām, otra — no keramzīta blokiem, ar plastmasas logiem un metāla sijām. Pēc stundu ilgas degšanas koka māja uzrādīja daudz labākus ugunsizturības rezultātus. Salīdzinājumam — pirmais plastmasas logs izkrita jau pēc septiņām minūtēm, bet pirmais logs ar koka rāmi par pusstundu vēlāk.
Ugunsdrošību koka ēkās veicina konstrukciju apstrāde ar ķīmiskām vielām. To galvenais uzdevums — radīt apstākļus, kas nelaimes gadījumā iedzīvotājiem dotu pēc iespējas vairāk laika evakuēties. «Uzliesmot var pilnīgi visi organiskie materiāli. Mērķis ir nodrošināt nevis spēju nedegt, bet spēju izturēt degšanu,» uzsver pētnieks Grants no koksnes produktu pētniecības institūta. Patlaban kokmateriālu ugunsaizsardzības risinājumi pagarina liesmu izplatīšanās sākumu no 2—10 minūtēm uz pusstundu.
Ugunsaizsardzībai izmanto galvenokārt divas metodes. Viena nāk no tērauda industrijas un paredz kokam uzklāt speciālu pārklājumu. Tas degšanas laikā uzputo un izveido slāni, kas samazina gatavību uzliesmot. Otra metode ir materiāla piesūcināšana ar ķīmiju, kas ugunsgrēka gadījumā paātrina pārogļošanos. Tādējādi izveidojas garoziņa, kas neļauj konstrukcijai ātri sadegt.
Ņemot vērā jaunās iespējas, ugunsdrošības būvnormatīvi šogad būtiski atviegloti. Tagad dzīvojamās, publiskās un ražošanas ēkas, kā arī noliktavas drīkst celt līdz 28 metru atzīmei. Tas ir aptuveni deviņstāvu mājas augstums. Savukārt pieļaujamā platība palielināta līdz 2500 kvadrātmetriem dzīvojamajām ēkām, bērnudārziem un sociālajām mājām, 5000 kvadrātmetriem citām publiskajām būvēm un 10 000 kvadrātmetriem ražotnēm un noliktavām.
Arhitekts Miķelis Putrāms vērtē, ka grozījumi varētu nest uzlabojumus, tomēr diez vai koka būvniecību uzreiz padarīs par pirmo izvēli. Tam nepieciešams laiks. «Jāparādās atbilstoši jaunajiem normatīviem realizētām koka būvēm, lai cilvēki saprastu, ka tas ir labi, ērti un ilgtspējīgi.» Viens no piemēriem, ko uzslavē visi uzrunātie eksperti, ir Salaspils bērnudārzs, kas pagājušajā gadā saņēma Arhitektūras gada balvu. To projektēja Putrāmam un Lindai Krūmiņai piederošais arhitektu birojs MADE arhitekti.
Izcils piemērs
Darbu pie projekta MADE arhitekti sāka 2018. gadā, kad normatīvi bērnudārzus no koka konstrukcijām ļāva būvēt tikai astoņu metru augstumā un 800 kvadrātmetru platībā. Vienojoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par atkāpēm, izdevās panākt, ka no koka drīkst uzbūvēt divstāvu ēku apmēram 3000 kvadrātmetru platībā. «Kopā ar pašvaldības darbiniekiem devāmies smelties pieredzi uz Zviedriju, kur šādas izglītības iestādes ir realitāte,» stāsta Putrāms.
Risinājumus ugunsdrošības jomā palīdzēja meklēt koksnes produktu pētniecības institūts. «Mēs varējām praksē izmēģināt lietas, kas līdz šim Latvijā ugunsdrošības sfērā nebija izmēģinātas,» stāsta pētnieks Grants. Viņa pārstāvētais institūts, ko pirms 20 gadiem dibināja toreizējā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, sniedz pakalpojumus koka būvmateriālu un mēbeļu testēšanā, tajā skaitā veic ugunsreakcijas testus. Šo pakalpojumu galvenokārt eksportē, visvairāk uz Skandināviju.
Putrāms piemin arī grūtības, kas saistītas ar pieredzes trūkumu būvuzņēmēju vidū un tehnoloģiju pieejamību. Kāpēc tomēr izdomāja ļauties šādam izaicinājumam? Pašvaldībai bija prasība par resursu racionālu izmantojumu, un MADE arhitekti to izvēlējās realizēt «maksimālistiskā veidā» — uzbūvējot pasīvo ēku no koka konstrukcijām, viņš atbild. Pieredze darbā ar šo materiālu jau bija. Piemēram, Saldus Mūzikas un mākslas skolai izstrādāja koka fasādi, kas 2012. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu.
«Koka būvniecība ļauj būvēt ātrāk un kvalitatīvāk,» arhitekts nosauc vēl divus iemeslus par labu šim materiālam. Salaspils bērnudārza būvniecībā izmantota masīva līmēta koksne, kas novērš dabīgam kokam raksturīgos defektus un problēmas. Tehnoloģija paredz, ka detaļas izgriež digitāli ar CNC iekārtām, un būvlaukumā tās atliek savienot gluži kā lielus lego klučus. Tā kā lielākā daļa darba tiek paveikta zem jumta, kur materiālu neietekmē laikapstākļi, iespējama ļoti augsta precizitāte, turklāt darbs būvlaukumā norit ļoti ātri, tāpēc šī pozīcija izmaksā lētāk.
Uzsvars uz praksi
Lai risinātu speciālistu trūkumu, uzņēmums Latvijas Finieris un Koka būvniecības klasteris sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm. Rīgas Tehniskajā universitātē pašlaik izstrādā jaunu mācību moduli, ko piedāvās arhitektūras, būvniecības un citu studiju programmu studentiem. «Tas patiešām būs kaut kas jauns, nevis vecās lietas jaunā iepakojumā,» uzsver Arhitektūras un dizaina institūta direktore Māra Liepa-Zemeša. Institūtu izveidoja pirms diviem gadiem, apvienojot Arhitektūras fakultāti un Dizaina tehnoloģiju institūtu. Jaunā struktūrvienība par vienu no savām specializācijām definējusi koka pētniecību un pielietojumu arhitektūrā un dizainā.
Tā saukto koka moduli institūts izstrādā, sadarbojoties ar citām Eiropas universitātēm, kas jau piedāvā šādu izglītību. Tas paredz gan teorētiskas, gan praktiskas nodarbības. Praktiskā darbošanās būs lielākās pārmaiņas studiju procesā, jo pēdējās desmitgadēs studenti vairāk mācījušies teorētiski, veicot aprēķinus, zīmējot datorā. «Tā palīdzēs labāk saprast materiālu un konstrukcijas,» pārliecināta ir Liepa-Zemeša. Studenti moduli varēs sākt apgūt no šā gada rudens. Paredzēts, ka tas būs pieejams arī jebkuram interesentam mūžizglītības piedāvājumā.
Savukārt Vidzemes Augstskolā kopš 2013. gada realizē dažādu līmeņu mācību programmas par ilgtspējīgu ēku būvniecību, bet no 2023. gada darbojas Jaunās būvniecības skola. «Viens no veiksmes stāstiem par Vidzemes konkurētspēju rūpnieciski ražotu koka ēku industrijā varētu būt tieši tas, ka ir tik stiprs izglītības un pētniecības pamats,» spriež Jaunās būvniecības skolas idejas iniciatore un vadītāja Gunita Ķiesnere. Doma radās, apjaušot, ka nozare mainās, bet formālā izglītība tam netiek līdzi.
Jaunās būvniecības skolas mērķis ir vienā ekosistēmā savienot formālo, neformālo izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Pagājušajā gadā tika uzņemti pirmie dalībnieki īpaši pielāgotā programmā Jauniešu starts koka būvniecībā. Tajā mācības norit trīs mēnešus, kuru laikā iespējams apgūt četrus moduļus, mācības ražotnē un beigās saņemt mikroapliecinājumu. Arī šī programma atvērta ikvienam interesentam. Tie paši moduļi integrēti augstskolas studiju programmās, ko apgūst topošie inženieri un būvniecības speciālisti.
«Interese ir, bet neteiktu, ka tā ir pietiekama. Jaunieši vēl neredz, ka tā ir Latvijas izaugsmes iespēja,» vērtē Ķiesnere. Viņasprāt, problēma nav tā, ka jauniešus neinteresētu tehnisks darbs, bet tā, ka būvniecība pārāk reti tiek parādīta kā moderna, digitāla, starptautiska un labi apmaksāta karjeras izvēle. Tāpēc šogad paredzēts likt uzsvaru uz to, lai industrijā strādājoši uzņēmumi plašāk atver savas durvis un iepazīstina ar iespējām.
Starp citu, Ķiesnere ir arī NP Properties valdes locekle — šis uzņēmums ir pieteicis ambīcijas kļūt par pirmo industriālo koka ēku attīstītāju Latvijā. «Redzam, ka tas ir veids, kā turpināt attīstīt savu biznesu,» viņa saka. Pērn kompānija sāka darbu pie aprites ekonomikas industriālā parka Kore izveides Salaspils novadā. Tā attīstībā tuvāko piecu gadu laikā plānots investēt vairāk nekā 150 miljonus eiro. Pašlaik objektā notiek būvlaukuma sagatavošana.
Pašvaldības rādīs piemēru
Apzināt un pārņemt starptautiskus standartus, mainīt būvnormatīvu par ēku ugunsdrošību, izstrādāt profesionālās pilnveides un studiju programmas — to visu un vēl daudzus citus soļus paredz rīcības plāns koka būvniecības veicināšanai. Tas papildina sadarbības memorandu, ko 2021. gadā parakstīja Ekonomikas ministrijas, augstskolu, būvniecības un kokrūpniecības nozares pārstāvji. Lielākā daļa no plāna punktiem jau īstenota, stāsta ministrijas Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane.
Memoranda parakstīšana bija secīga rīcība tam, ka Ekonomikas un Zemkopības ministrija pirms nu jau gandrīz 10 gadiem par vienu no savām prioritātēm izvirzīja koka ēku būvniecības attīstīšanu. Vēlāk tam pievienojās Klimata un enerģētikas ministrija. Tas bija saistīts ar nepieciešamību iesaistīties klimata pārmaiņu mazināšanā, ko nosaka Eiropas Savienības politika. Ministrijas izveidoja darba grupas, kas analizēja iemeslus, kuri traucē būvēt ēkas no koka. Pamatojoties uz secinājumiem, izstrādāja rīcības plānu, kas kļuva par sadarbības memoranda pielikumu.
Var sagatavot speciālistus un mainīt noteikumus, taču, ja nebūs pieprasījuma, koka būvniecībā turpināsim runāt tikai par atsevišķiem piemēriem, nevis masveida tendenci, norāda būvniecības nozares profesionāļi. Tāpēc būtu svarīgi veicināt pieprasījumu pasūtītāju pusē. Visefektīvāk to iespējams izdarīt valsts un pašvaldību sektorā, nosakot ar likuma spēku. Līdzīga pieredze jau ir Lietuvā un Igaunijā.
Šajā pavasarī paredzēts pieņemt izmaiņas vispārīgajos būvnoteikumos, kas paredz, ka publiskajam pasūtītājam ir pienākums norādīt apjomu, kādā projektētājam jāplāno CO2 piesaistošo būvizstrādājumu lietošana, stāsta Feldmane. Šis formulējums attiecas uz koka konstrukcijām. Pagaidām noteikt konkrētu izmantošanas apjomu nav paredzēts. Tam ir vairāki apsvērumi, tajā skaitā vēlme dot laiku praksē iedzīvoties jaunajiem ugunsdrošības noteikumiem.
Vēl būtu svarīgi attīstīt tipveida risinājumus bērnudārziem, skolām, veselības aprūpes un daudzdzīvokļu ēkām, uzskata Ķiesnere. Tas dotu iespēju samazināt objekta kopējās izmaksas. Ekonomikas ministrijā stāsta, ka viens šāds būvprojekts profesionāļiem jau ir pieejams, turklāt pilnīgi par brīvu. Tas paredz piecstāvu dzīvojamās mājas būvniecību no koka konstrukcijām un atrodams Būvniecības informācijas sistēmas vietnē. Turpat pieejami divi būvprojekti padomju okupācijas laika daudzstāvu namu energoefektivitātes paaugstināšanai, izmantojot rūpnieciski ražotas koka fasādes.
Foto Ieva Salmane un no uzņēmumu, pašvaldību arhīva
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
