Mārupē bāzētais uzņēmums Brasa Defence Systems ražo gan bezpilota platformas, gan karavīru ekipējumu, izņemot ieročus. Tā produkciju izmanto daudzās pasaules valstīs. Foto no uzņēmuma arhīva
Kamēr valsts budžetā strauji aug izdevumi aizsardzībai, Latvijā attīstās arī aizsardzības industrija. Stratēģiskie plāni paredz, ka desmit gadu laikā nozares pienesums sasniegs jau 5% no iekšzemes kopprodukta. To veidos ne tikai valsts pasūtījumi, bet arī eksporta attīstīšana
Jums ir drona smadzenes, bet vajadzīgs ķermenis? Mēs varam to nodrošināt! Tā sava uzņēmuma darbību raksturo Aspired pārstāvis Nils Blumbergs. Viņu sēžam aiz letes, uz kuras izvietotas bezpilota lidaparātu detaļas, sastopu izstādē Kurzemes Biznesa forumā. Pasākums novembra beigās risinājās Ventspilī un bija veltīts aizsardzības industrijai.
Aspired dibināts 2012. gadā, bāzējas Ventspilī un ilgus gadus darbojās tikai civilajā sektorā. Bet pirms diviem gadiem vadība saprata, ka pietiek jaudas darīt vairāk, un ieraudzīja vietu aizsardzības industrijā, kur tobrīd strauju izaugsmi piedzīvoja dronu ražotāji. «Uzņēmējiem, kam ir ideja sākt kaut ko ražot, palīdzam tikt līdz prototipam. Bet tiem, kas jau tikuši pie prototipa, nodrošinām sērijveida ražošanu,» skaidro Blumbergs.
No pirmajām sarunām līdz reālai sadarbībai nonāca pusgada laikā. Tagad Aspired izpilda gandrīz visu Latvijā esošo dronu ražotāju pasūtījumus, plānojot pēc iespējas īsākas izejmateriālu piegādes ķēdes, kas aizsardzības industrijā ir svarīgi. Sadarbības partneru vidū ir arī militāro tehnoloģiju uzņēmums Origin Robotics, kam Eiropas Aizsardzības fonds pērn piešķīra 4,5 miljonus eiro jaunu risinājumu izstrādei.
Dronu izstrāde un ražošana ir Latvijas aizsardzības industrijas stiprā puse. Pie mums top ne tikai tādi, kas lido, bet arī tādi, kas brauc pa zemi un peld ūdenī. Labi panākumi ir arī dronu neitralizēšanas sistēmu izstrādē. Tas ir būtiski, jo karš Ukrainā no artilērijas apšaudēm pēdējos divos gados pārvērties par tehnoloģiju cīņu.
Desmitā tiesa
Nākamā gada valsts budžetā valsts aizsardzībai un drošībai atvēlēts jau 4,91% no iekšzemes kopprodukta jeb 2,16 miljardi eiro. Puse no šīs naudas jeb 1,07 miljardi eiro paredzēti Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai un attīstībai. Par to pirks kājnieku kaujas mašīnu platformas, pretgaisa aizsardzības sistēmas, munīciju, karavīru ekipējumu, attīstīs bezpilota lidaparātu un krasta aizsardzības spējas.
Pagājušajā gadā Latvijas tautsaimniecībā palika 10% jeb apmēram 60 miljoni eiro no bruņotajiem spēkiem atvēlētā finansējuma, stāsta Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uģis Norītis. «Runa nav par to, ka mēs negribam nopirkt vairāk. Nevaram, jo industrija vēl nespēj piedāvāt tik daudz tādu produktu, kādus vēlamies.» Tas attiecas, piemēram, uz kājnieku kaujas mašīnām un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Latvijā tādas, visticamāk, tik drīz neražos, jo pētniecība un attīstība prasītu miljardiem lielus ieguldījumus.
Turklāt Eiropas Savienības regulas aizliedz noteikt, ka preces un pakalpojumus iepirks tikai no vietējiem ražotājiem vai ka viņiem būs priekšroka. Tomēr ir viens izņēmums — nepieciešamība nodrošināt piegāžu drošību. Atsaucoties uz to, Aizsardzības ministrija lielajos iepirkumos virs 50 miljoniem eiro iekļauj prasību par lokalizāciju 30% apmērā. Kā to realizēt, piegādātājs var izlemt pats. Var atvērt jaunu ražotni, var nodrošināt iekārtu uzturēšanu un remontu, iesaistot vietējos uzņēmumus.
«Tādā veidā civilajai industrijai parādām, ka viņi var piedāvāt produktus arī militārajai industrijai,» saka ministrijas pārstāvis. Kā labu militārās un civilās industrijas sadarbības piemēru Norītis min 6x6 bruņutransportieru Patria ražotāju Defence Partnership Latvia. Bruņutransportieri ir mašīnas, kas paredzētas militārā personāla, munīcijas un ekipējuma pārvadāšanai.
Redzamā daļa
Pirms četriem gadiem Latvijas un Somijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par vairāk nekā 200 Patria bruņutransportieru piegādi 200 miljonu vērtībā līdz 2029. gadam. Tobrīd kompānija Patria ISP Oy tos ražoja tikai Somijā.
Drīz pēc tam īpašnieki nolēma Latvijā atvērt Patria grupas uzņēmumu. Defence Partnership Latvia sākotnēji bāzējās Cēsīs, vēlāk pārcēlās uz industriālo parku Valmierā.
Līdz šim Latvijas armijas rīcībā nodots vairāk nekā simt Patria bruņutehnikas vienību. Tikai pirmās četras mašīnas nāca no ražotnes Hemēnlinnā Somijā, pārējās izgatavotas jau Latvijā. Šogad Defence Partnership Latvia kāpināja ražošanas jaudu par divām trešdaļām un nu spēj nokomplektēt vairāk nekā simt mašīnu gadā, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.
Kāpināt jaudu izdevās tāpēc, ka papildus jau esošajam pasūtījumam Aizsardzības ministrija pasūtīja vēl 42 bruņutransportierus, ko mēs dāvinām Ukrainai. Ukrainas atbalstam cīņā pret Krieviju katru gadu Latvija atvēl 0,25% no aizsardzības budžeta. Nākamgad tie būs 110 miljoni eiro, rāda Aizsardzības ministrijas informācija. Uzņēmums Defence Partnership Latvia ukraiņu karavīriem nodrošināja arī mācības un piegādāja vairākas mobilās remontdarbnīcas.
«Mums ir būtiski, ka izveidota saikne ar gala lietotāju kara zonā, jo tas ļauj saprast, vai nepieciešami tehnoloģiski uzlabojumi,» stāsta Romanovs. Pirmās atsauksmes viņu sasniedza novembra beigās. Ukraiņi mūsu izgatavoto bruņutransportieri kopumā vērtē pozitīvi: vienkārši lietojams, viegli uzturams, mobils un moderns. Daži ieteikumi esot, taču tie attiecas uz niansēm. Pagaidām izmaiņas netiek veiktas — mašīnbūvē tas nenotiek ātri. Vispirms nepieciešama rūpīga izvērtēšana un plānošana.
Runājot par uzņēmuma pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, Romanovs saka: «Mums mēdz pārmest, ka skaitļi nav pārāk lieli.» 2024. gadā apgrozījums pārsniedza divus miljonus eiro, bet peļņa — simt tūkstošus. Viņš atgādina, ka ražotne Valmierā, kur notiek mašīnu komplektēšana, ir tikai redzamā daļa no milzīga mehānisma. Neredzamo daļu veido vairāk nekā pieci piegādātāji, kas izgatavo nepieciešamos komponentus. Tie atrodas Saldū, Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Ķekavā.
Lai izpildītu pasūtījumu, piemēram, Jelgavas kompānijas EMJ Metāls un SFM veikušas lielas investīcijas iekārtās — metināšanas robotos, metāllocīšanas ekipējumā. Taču tas atmaksājies. «Viņi iekļuvuši aizsardzības industrijas pasaulē, kur iekļūt ir ļoti grūti, jo pārsvarā dominē vecie, lielie uzņēmumi,» norāda Romanovs. Pērn Defence Partnership Latvia piegādātāju kopējais eksporta apjoms pārsniedza 40 miljonus eiro.
Gandrīz burvju apmetnis
Uzņēmumi jaudīgi ražo arī karavīru individuālās aizsardzības ekipējumu. Viens no tiem ir Brasa Defence Systems, kas izgatavo taktisko apģērbu, bruņuvestes un vēl daudz ko citu, izņemot ieročus. Klientu vidū ir ne tikai Latvijas, bet arī Ukrainas armija un militārie un civilie klienti citās valstīs. Ražošanas apjoms ar katru gadu palielinās, taču sīkāku informāciju Brasa Defence Systems pārstāvji neizpauž.
Piegāde valstu armijām notiek iepirkumu rezultātā, bet visi pārējie, piemēram, zemessargi vai atpūtas dabā cienītāji, var iepirkties internetveikalā Suitedsystems.com. Šim mērķim izveidota plašas pieejamības produktu līnija bez konkrētām pazīšanas zīmēm. Šīs preces iecienījuši pircēji visā Eiropā un pat Amerikā. Ražot duālas nozīmes preces un attīstīt eksportu — tas ir veids, kā šāda tipa uzņēmumi var darboties ilgtermiņā.
Piegādes Ukrainas vienībām, līdzīgi kā Patria ražotājam, dod iespēju saņemt atsauksmes no lietotājiem kara zonā. Sevišķi svarīgi tas ir inovāciju gadījumā. Pie jaunumiem minami tādi produkti kā merino vilnas termoveļa un kaujas formastērpi ar uzlabotu dizainu, kas atvieglo kustību brīvību — tiem izmanto izturīgus un vienlaikus elastīgus jaunas paaudzes materiālus.
Vēl izstrādātas bruņuvestes, kas nodrošina augstu aizsardzību pret šķembām. «Ukrainas karā lielāko postu nodara nevis lodes, bet sprādzieni un šķembas,» vajadzību pamato viens no uzņēmumu pārstāvjiem, kas savu vārdu drošības apsvērumu dēļ lūdz nepubliskot. Interesants produkts ir apmetnis Pit-StopDress. Tas slāpē ķermeņa siltumu un pasargā no termokameru noteikšanas, tāpēc palīdz paslēpties arī no droniem karalaukā, taču izmantojams vēl citos veidos — arī kā guļammaiss un telts. Vairākus apmetņus iespējams savienot kopā, tādējādi izveidojot milzīgu slēpni cilvēkiem vai kaujas tehnikai.
Papildus individuālā ekipējuma ražošanai Brasa Defence Systems izstrādā sauszemes bezpilota platformas, ko var izmantot, piemēram, ievainoto transportēšanai vai karaspēka vienību apgādei. Pirmā versija tika radīta, ņemot vērā Irākas un Afganistānas kara pieredzi. Taču, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, bija skaidrs, ka tā nebūs derīga, jo atšķiras reljefs un klimats. Mainījušās arī vajadzības — dažu dārgu augstas sarežģītības risinājumu vietā nepieciešama masveida produkcija, kas vienlaikus ir lēta un kvalitatīva. «Svarīgi atrast balansu starp masveidību un augstajām tehnoloģijām, spēt saražot ātri un efektīvi,» tendenci raksturo uzņēmuma pārstāvis.
Ņemot vērā jaunos kritērijus, Brasa Defence Systems radīja jaunas paaudzes sauszemes bezpilota platformu Unhuman. Tās cena ir trīs reizes zemāka nekā pirmajai versijai. Platformu izgatavo uzņēmuma bāzes vietā Mārupē, ražošanas procesā cenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk vietējo uzņēmumu. Testējot un attīstot platformu, notiek aktīva sadarbība ar Latvijas un Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjiem.
Vērienīgi ieguldījumi
Aizsardzības industrijā izšķir piecus spēju domēnus — zeme, jūra, gaiss, kibertelpa un kosmoss. «Austrumeiropas līmenī izskatāmies ļoti labi,» vērtē Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Federācija apvieno vairāk nekā 150 juridisku personu — gan uzņēmējus, gan augstskolas. Biedru skaits katru gadu turpina pieaugt.
Pašlaik jaudīgi esam kosmosa un kiberdrošības domēnā, viņa stāsta. Pēdējos gados daudz izdarīts sauszemes kaujas spēju uzlabošanā. Radīti ne tikai bruņutransportieri, bezpilota platformas, bet arī militārie skūteri, bagija tipa mašīnas. Varam nodrošināt tehnikas vienību dzīves cikla vadību — gan uzturēšanu un remontu, gan utilizāciju. Tāpat spēcīgi esam individuālā ekipējuma jomā.
Federācijas biedru apgrozījums 2024. gadā sasniedza 1,9 miljardus, bet peļņa — gandrīz 235 miljonus eiro. Apgrozījums gada laikā gan ir krities par 3%, bet peļņa pat par 30%. Tas tāpēc, ka daudzi uzņēmušies lielu risku un veikuši vērienīgas investīcijas attīstībā, skaidro Egle. «Dzīvojam ar ļoti lielām cerībām, ka viss, ko saražosim, būs vajadzīgs. Bet tas ir mūsu politiķu, ierēdņu un iepirkumu speciālistu rokās.»
Līdz 2028. gadam no vietējiem ražotājiem iepirktās produkcijas un pakalpojumu apjomu paredzēts palielināt no 10 līdz 20%, bet 2036. gadā vajadzētu sasniegt jau 30% apjomu, teikts martā valdībā apstiprinātajā Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā. Vai tie nav pārāk mazi mērķi? «Lielas summas aiziet sarežģītām sistēmām, ko mūsu industrija objektīvu iemeslu dēļ nespēj un nespēs nodrošināt,» norāda Norītis.
Valsts iesaistās
Lai nodrošinātu, ka uz vietas saražo vismaz daļu no precēm, kas bruņotajiem spēkiem nepieciešamas, bet ko vietējie uzņēmēji milzīgo ieguldījumu un augstā riska dēļ pārskatāmā nākotnē Latvijā, visticamāk, nesāks ražot, valdība jau 2023. gadā pieņēma lēmumu par valsts kapitālsabiedrības Valsts aizsardzības korporācija dibināšanu. Tās kapitāldaļu turētāja ir Aizsardzības ministrija.
«Mūsu prioritārās darbības jomas ir munīcija un bruņojums, sprāgstvielas, pretmobilitātes risinājumi. Uzdevums — šajās jomās izveidot Latvijā jaunas ražošanas kapacitātes,» skaidro Valsts aizsardzības korporācijas pārstāve Agnese Korbe. Uzņēmuma pirmais uzdevums ir līdz nākamā gada beigām Iecavas pagastā atvērt artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotni. Eiropas Komisijas atbalstīto projektu ROLLO īstenos sadarbībā ar partneriem Francijā, Itālijā, Norvēģijā un Somijā. Valsts tam atvēlējusi 26 miljonus eiro.
Savukārt līdz 2036. gadam Valsts aizsardzības korporācijai vajadzēs izveidot vismaz divas jaunas ražotnes. «Jau šobrīd ir iestrādes, lai šo mērķi īstenotu,» norāda Korbe.
Šogad 25. septembrī tika parakstīts saprašanās memorands ar vācu kompāniju Rheinmetall Waffe Munition par artilērijas munīcijas ražotnes izveidi Latvijā. Vāciešiem piederēs 51%, bet atlikušie 49% — Valsts aizsardzības korporācijai.
Paredzēts, ka rūpnīcas izmaksas sasniegs 275 miljonus eiro. Tajā izgatavos 155 mm kalibra munīciju, nodarbinās ap 150 cilvēku, un ražošanas jauda sasniegs vairākus desmitus tūkstošu šāviņu gadā. Kur tā atradīsies, pagaidām nav zināms. Tiek izskatīti vairāki varianti, stāsta Norītis no Aizsardzības ministrijas.
Ražošanu varētu sākt 2027. gadā. «Saražotā munīcija nodrošinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apgādi», kā arī stiprinās piegādes ķēžu drošību un būs pieejama partnervalstīm, preses paziņojumā norādījis Rheinmetall. Sniegt plašāku informāciju uzņēmuma preses dienestā atsakās. Līdzīga ražotne jau top Lietuvā, Radvilišķu rajona Baisogalā. To plānots pabeigt nākamgad.
«Tam ir milzīga nozīme ne tikai no drošības viedokļa, bet arī no ekonomiskās puses,» par Rheinmetall ražotni saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits. Viņš stāsta, ka nepilni 300 miljoni eiro investīciju un plānotais eksporta apjoms — 10 gadu laikā trīs miljardi eiro — rada vilkmi un jau raisa arī citu ārvalstu investoru interesi par Latviju. Nākotnē varētu būt vēl citi lieli projekti, taču publiski par tiem runāt vēl esot pāragri.
Plašas atbalsta iespējas
Aizsardzības industrijas stratēģijā paredzēts nozares pienesumu tautsaimniecībai tuvāko divu gadu laikā kāpināt līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, bet 2036. gadā sasniegt 5% atzīmi. Vietējie uzņēmēji varētu strādāt virzienos, kas saistīti ar bruņojumu, individuālo ekipējumu, digitālo komandvadību un kontroli, kaujas atbalstu un nodrošinājumu, kā arī uzturēšanu, uzskaita Norītis. Taču jāatceras, ka aizsardzības industrijā Latvijā tirgus ir ļoti ierobežots. Ja vēlas strādāt ilgtermiņā, nevar koncentrēties uz vienu produktu un vienu klientu. Jāmeklē eksporta un sadarbības iespējas.
Patlaban aizsardzības sektoram pieejamas sešas grantu programmas, kurās var pieteikties dažādu izmēru un vecumu uzņēmumi, stāsta Ekonomikas ministrijā. Industrijā strādājošo uzņēmumu atbalstam novirzīti gandrīz 300 miljoni eiro. Iesācēji var saņemt 50 tūkstošus eiro programmās, ko koordinē LIAA biznesa inkubatori. Pētniecībai un attīstībai iespējams saņemt grantu līdz vienam miljonam, ko administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Atbalsta intensitāte sasniedz 80% no kopējām projekta izmaksām. Kopumā šai programmai novirzīti 30 miljoni eiro.
Vēl vairākas iespējas piedāvā finanšu institūcija Altum. «Šobrīd pieejami gandrīz visu veidu finanšu instrumenti,» apgalvo Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš. Lai saņemtu atbalstu, neesot jāgaida speciāls pieteikšanās termiņš — nepieciešams tikai iet un runāt.
Piemēram, mazie un vidējie uzņēmēji var saņemt aizdevumu līdz 25 tūkstošiem eiro bez ķīlas. Iespējams arī pretendēt uz grantu līdz pat 10 miljoniem eiro ar atbalsta intensitāti 30% no projekta kopējām izmaksām. Bet izstrādes stadijā ir programma lielajiem investīciju projektiem, ko varētu atvērt 2026. gada pirmajā ceturksnī. Tajā varēs saņemt grantu līdz 35 miljoniem un Valsts kases aizdevumu līdz 100 miljoniem eiro.
Šogad atbalstīti vairāk nekā 40 projekti, stāsta Bremšmits. Lai saņemtu grantu, uzņēmumam noteikta virkne izpildāmu mērķu, kas skar eksporta apjomu, darbinieku skaitu, atalgojumu, ieguldījumus pētniecībā un inovācijās. Tomēr Ir uzklausīja uzņēmēju viedokli, kas norāda uz vairākiem trūkumiem atbalsta saņemšanā. Viens no tiem — ja kompānija neatbilst kritērijiem, uz finansējumu nevar pretendēt, kaut izstrādātais produkts ir izcils. To dzirdot, Krieviņš atbild: «Visi esam olimpiskie čempioni, bet ne visi kvalificējas olimpiādei.» Tomēr iesaka meklēt dialogu ar Altum un Ekonomikas ministriju. Iespējams, saruna liks domāt par pārmaiņu nepieciešamību. Precedenti jau bijuši.
Lielākais zem jumta
Liela nozīme ir ne tikai tam, ko paši spējam saražot, bet arī poligoniem, kur uzņēmējiem iekārtas iespējams testēt, bet aizsardzības jomā strādājošajiem — apgūt. Novembrī Rīgā tika atvērts arī mikro klases taktisko dronu mācību centrs Drone House, ko izveidojusi biedrība ar tādu pašu nosaukumu. Drone House ir lielākais mācību centrs NATO valstīs, kur prasmi lidot ar bezpilota lidaparātiem var apgūt zem jumta.
Mikro klases droni ir tādi, kas ietilpst plaukstā, rāda biedrības valdes loceklis Jānis Asars. Viņš un citi komandā esošie cilvēki dienē Zemessardzē, tur arī radās doma par mācību centra izveidi. Tas iekārtots akciju sabiedrības Latvijas Finieris bijušajās ražošanas un materiālu uzglabāšanas telpās Sarkandaugavā. Šī kompānija pagaidām ir projekta lielākā atbalstītāja.
3200 kvadrātmetru plašās telpas un vēl hektāru lielās āra teritorijas piemērošana mācību centra vajadzībām izmaksāja ap 300 tūkstošiem eiro, lēš Asars. Vajadzēja demontēt vecās konstrukcijas, uzstādīt drošības tīklus, šķēršļus, ierīkot mācību klasi. Nodarbības gatavi vadīt septiņi instruktori no citas biedrības Drone Force Europe.
Pirmās grupas jau piesakās. Tie ir skolēni, kuriem mācības ar sponsora atbalstu pieejamas par brīvu. Pieaugušajiem par tām jāmaksā no 80 līdz 1000 eiro, cena atkarīga no izvēlētās mācību programmas. Dārgākā ilgst 60 stundu, un tajā apgūst noteikumus, montāžu, manevrēšanu, un beigās iekārta paliek kursanta rīcībā.
Dronu mācību centra galvenā mērķauditorija ir jaunsargi un zemessargi, kā arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Taču sestdienās ir brīvais apmeklējums, kad var nākt ikviens interesents, tajā skaitā fotogrāfi, kas dronus izmanto aerofoto uzņemšanai. Treniņiem drīkst izmantot savu bezpilota lidaparātu. Biedrības mērķis ir visai ambiciozs — 50 tūkstoši mācāmo gadā.
Foto no uzņēmumu arhīva
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
