Lai kāpinātu produktivitāti un risinātu darbaspēka trūkuma problēmu, Latvijas uzņēmumos aizvien biežāk izmanto robotu darbu. Kādi ir ieguvumi, un ar kādām problēmām jārēķinās?
Pāris metru gara robota roka pa vienai satver plātnes no konveijera līnijas un krāmē uz paletes. Kad vajadzīgais daudzums sasniegts, darbinieks paleti ar autokāru aizved uz noliktavu. Tas ir akustisko plātņu Sonablock ražošanas līnijas noslēdzošais posms koksnes nozares uzņēmuma Stiga RM jaunajā rūpnīcā Tukuma novada Smārdē. Plātnes paredzētas būvniecībai — gan telpu, gan ārsienu apdarei — un slāpē skaņu. Par šo efektu man ir iespēja pārliecināties arī pašai, iekāpjot no paneļiem veidotā vertikālā kastē.
Rūpnīca Smārdē aktīvu ražošanu sāka šajā pavasarī, un tās būvniecība uzņēmumam Stiga RM izmaksāja 34 miljonus eiro. «Patlaban šī ir modernākā akustisko plātņu rūpnīca pasaulē,» apgalvo kompānijas īpašnieks Andris Ramoliņš. Ražošanas process ir pilnībā automatizēts, ar augstu robotizācijas līmeni, izmantoti arī mākslīgā intelekta risinājumi.
Kopumā gan robotizācijas līmenis Latvijā nav augsts — ražošanā tas ir zem Eiropas Savienības vidējā, rāda Eurostat dati par 2022. gadu. Labākie rezultāti ir Vācijai, kur daudz šāda veida iekārtu izmanto autobūvē. Savukārt pasaules līderes ir Dienvidkoreja un Singapūra. «Viens no faktoriem, kas Latvijā kavē robotu izmantošanu ražošanā, ir vidējā un augstākā līmeņa vadītāju nepietiekamās zināšanas,» novērojis Rīgas Tehniskās universitātes profesors Agris Ņikitenko, kura pētniecības interešu lokā ir robotika, dziļā mācīšanās un datu analīze. Daļa vadītāju romantizē iekārtu spējas un gaida vairāk, nekā tās reāli var izdarīt. Bet citi pret jaunajām tehnoloģijām izturas ar skepsi.
Robotizācija ir viens no automatizācijas paveidiem, skaidro Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns. «Robots spēj aizstāt fizisku un specifisku cilvēka darbu.» Vienkāršs piemērs, kas to palīdz izprast, ir kafijas automāts. Gatavojot silto dzērienu, iekārta aizstāj cilvēka prātu, maņas un rokas, jo sarēķina nepieciešamo sastāvdaļu daudzumu vienas tasītes piepildīšanai, pārbauda, vai to pietiek, samaļ pupiņas, uzputo pienu un kontrolē temperatūru.
Pašlaik ir divu veidu roboti. Vieni ieprogrammēti tā, ka spēj izpildīt tikai atkārtotas mehāniskas kustības, piemēram, paņemt lietu un nolikt citā vietā. Otri ir viedie roboti, kas prot reaģēt uz izmaiņām. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas ļauj veikt mašīnu fizisku kustību un pieņemt autonomus lēmumus, izmanto 1,3% Latvijas uzņēmumu, kuros ir vairāk nekā 10 nodarbināto, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2025. gadu. Skaitliskā izteiksmē tās ir gandrīz 120 kompānijas. «Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, rādītājs pakāpeniski pieaug,» saka statistikas pārvaldes pārstāve Elīna Kūliņa. Biežāk robotus izmanto lielajos uzņēmumos, kur darbinieku skaits pārsniedz 250.
Cilvēku pilnībā neaizstāt
«Darbaspēka paliek arvien mazāk, tas kļūst dārgāks un izvēlīgāks — cilvēki negrib darīt smagu darbu un grib strādāt modernos uzņēmumos,» Ramoliņš pamato lēmumu pilnībā automatizēti organizēt ražošanu jaunajā rūpnīcā. Pirms projekta īstenošanas gan tika veikti salīdzinošie aprēķini. Tie parādīja, ka īstermiņā būtu lētāk izmantot vairāk cilvēka roku darba. Taču prognozes rādīja, ka ilgāk par pieciem gadiem tā nevarētu turpināt. Tad nāktos investēt tehnoloģijās, kas prasītu uz vairākiem mēnešiem apturēt ražošanu. Rezultātā kopējās izmaksas būtu lielākas.
Stiga RM ir ģimenes uzņēmums, kas kopš 1994. gada nodarbojas ar mežsaimniecību. Laika gaitā pievērsies arī transportēšanai, bērza saplākšņa ražošanai un metālapstrādei. Kopējais darbinieku skaits pārsniedz 620, bet mērķis ir sasniegt 700.
Ideja par akustisko plātņu ražošanu radās, meklējot jaunus attīstības virzienus un vēloties palielināt pievienoto vērtību apaļkokiem. Patlaban ap 30% no Latvijas eksportē neapstrādātā veidā.
Jaunās tehnoloģijas dod iespēju pārstrādāt tievus papīrmalkas baļķus ar diametru no astoņiem centimetriem, ko līdz šim pārsvarā izveda uz Somiju un Zviedriju. Ražotnē tie iziet pilnu ciklu. Baļķus vispirms sadala klucīšos, nomizo, pārstrādā ēveļskaidās, sapresē, iepilda formās. Tālāk pievieno ūdeni, kaļķakmeni un cementu, nožāvē, nokrāso, sakrauj uz paletēm un iepako. Visu dara tikai automatizētas iekārtas. Noslēguma etapā strādā septiņas industriālo robotu rokas.
Darbu 15 tūkstošu kvadrātmetru plašajā ražotnē uzrauga tikai daži cilvēki — uz katrām trim iekārtām ir viens operators. Ja rodas problēmas, iet talkā pats vai izsauc papildspēkus.
Ramoliņš pārstāv četrdesmitgadnieku paaudzi. Vai nešķiet, ka pašlaik realitātē sastop zinātnisko fantastiku, par ko bērnībā varēja tikai lasīt grāmatās? «Futūristiski būtu tad, ja rūpnīca būtu vispār bez cilvēkiem, to apsargātu suns, un būtu tikai viens darbinieks, kurš baro suni.»
Pēc iekārtu izgatavotāju aprēķiniem, jaunās rūpnīcas ražošanas jauda, strādājot visu diennakti bez brīvdienām, būs 4,5 miljoni kvadrātmetru plātņu gadā. «Bet mēs jau tagad redzam, ka skaitļi var būt lielāki,» piebilst rūpnīcas vadītājs Sandis Fogelmanis. Aprīlī, kamēr ražošana vēl bija ieskrējiena posmā, darbs notika vienā maiņā un izdevās saražot jau 100 tūkstošus kvadrātmetru plātņu. Pilnu jaudu ar četrām darbinieku maiņām paredzēts sasniegt gada laikā.
Akustisko plātņu galvenie noieta tirgi būs Eiropā, taču tiek pētītas arī citas iespējas, piemēram, Āzijas un Austrālijas tirgus. Kopumā aiz valsts robežām paredzēts realizēt 98% produkcijas. Aprēķini rāda, ka Sonablock eksporta vērtība sasniegs vairāk nekā 55 miljonus eiro gadā. Tas ir astoņas reizes vairāk, nekā varētu iegūt par tādu daudzumu zāģbaļķu, kas nepieciešami 4,5 miljonu kvadrātmetru plātņu saražošanai. Pārdošanas komanda esot liela, bet būšot vēl «trīsreiz lielāka». Šī ir pozīcija, kur automatizācija nav iespējama.
Ātrāk un kvalitatīvāk
Kokapstrāde ir viena no ražošanas nozarēm, kas Latvijā salīdzinoši bieži izmanto robotizētus risinājumus, stāsta eksperti. Tos aktīvi izvēlas arī metālapstrādes, elektronikas un pārtikas ražošanas uzņēmumos, zivsaimniecībā, lauksaimniecībā. Jūnija sākumā «pasaules mēroga modernizācijas paraugu» Iecavā atver olu un to produktu ražotājs Balticovo, stāsta uzņēmuma komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps. Jaunajā kompleksā ir 12 vistu kūtis, pavisam divi miljoni mājputnu un augstas automatizācijas pakāpes olu šķirotava. Objektā investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Balticovo sevi uzskata par vienu no nozares līderiem Ziemeļeiropā gan izmēra ziņā, gan no tehnoloģiskā viedokļa. Uzņēmums nodrošina pilnu ražošanas ciklu — sākot no barības ieguves, beidzot ar gatavās produkcijas loģistiku. Putnu novietnes atrodas Iecavā, Madonā, Daugavpilī un Vilcē, arī Lietuvā un Igaunijā, dienā iegūst trīs miljonus olu. 75% ražojumu eksportē, tie nonāk vairāk nekā 20 pasaules valstīs. «Konkurētspēju nodrošina maksimāli augsta ražošanas efektivitāte, tāpēc robotizācija bija neizbēgama,» saka Auškāps. Turklāt, kopš mājputnus apdraud putnu gripa, automatizēti risinājumi ir svarīgi arī no biodrošības viedokļa.
Iecavā olas no kūts līdz veikala plauktam nonāk, cilvēkam gandrīz nepieskaroties. Vispirms vistu dējums pa konveijeru ceļo līdz šķirošanas mašīnai, kur katru olu nosver un pārbauda — gan tīrību, gan iespējamās mikroplaisas. «Cilvēks to tik kvalitatīvi un ātri nevar izdarīt,» apgalvo Auškāps. Šādā veidā sašķiro līdz 200 tūkstošiem olu stundā. Tās, kas iztur kvalitātes kontroli, ar robotu rokām saliek olu iepakojumos un tad kastēs. Nākamajā posmā citas robotu rokas kastes sakrauj uz paletēm. Noslēgumā vēl citi roboti paletes ietin aizsargplēvē. Savukārt tās olas, kas kvalitātes kontroli neiztur, pārstrādā, piemēram, olu dzeltenumu vai baltumu masā.
Pirmās industriālo robotu rokas uzņēmumā ieviesa 2009. gadā. Tas deva pārliecību, ka šāda veida risinājumiem piemīt daudz labu īpašību — precizitāte, ātrums un iespēja pasargāt darbiniekus no smaga darba un arodslimībām. «Kastes ar olu iepakojumiem sver ap divdesmit kilogramiem. Ja tāds smagums visu dienu jācilā ar rotācijas kustību, sāk apdraudēt veselību,» piemēru min Auškāps. Viņš novērojis, ka darbinieki ir priecīgi darīt fiziski vieglāku darbu ar augstāku pievienoto vērtību, pat ja tas prasa mācīšanos.
Tomēr uztraukumam, ka roboti nākotnē atņems darbu cilvēkiem, nav pamata. Kaut gan automatizācijas un robotizācijas līmenis Balticovo ir augsts, tur strādā vairāk nekā 400 cilvēku un joprojām ir jūtams darba roku trūkums. «Tas mūs spiež turpināt inovācijas un domāt, kurus procesus vēl automatizēt,» norāda uzņēmuma attīstības direktors. Tomēr lēmumu pieņemšanā vienmēr izmanto aprēķinus, cik ilgā laikā jaunā tehnoloģija atmaksāsies. «Veicot lielus ieguldījumus, jābūt pārliecinātam, ka tas notiks.»
Vieglāk maksāt kredītu
Robotizācija palīdz risināt darbinieku trūkumu arī lauksaimniecībā. «Laukos darbs ir smags, cilvēku palicis maz, jo daudzi skrien uz pilsētu,» problēmu iezīmē ģimenes saimniecības Arāji pārstāve Dzintra Brovkina. No tiem, kas palikuši, apzinīgākie jau strādā, bet pārējie īsti negrib, kaut saimnieki maksā labu algu. Arāji Augšdaugavas novadā nodarbojas ar piensaimniecību, ganāmpulkā ir ap 90 govju.
Risinot darbaroku trūkumu, 2022. gadā uzbūvēja jaunu kūti, kur visi procesi automatizēti un izmanto robotus. Brovkina neslēpj, ka sākumā pret šādu iespēju izturējusies ar skepsi. Lai pārliecinātos par lietderību, veica izpēti, apmeklējot piensaimniekus, kas robotus jau izmanto. Tādu Latvijā esot vairāki.
Tagad Arājos viens robots govīm aizgaldos ik pa laikam piestumj tuvāk barību, bet cits — izslauc. Tos iespējams vadīt attālināti. Robotizētā slaukšana notiek atsevišķā boksā. Tam izmanto tādu pašu aparātu, kā slaucot mehanizēti, tikai to uzliek nevis cilvēka, bet robota roka. Lai risinājums strādātu, vispirms vajadzēja iekopt ganāmpulku, jo «tesmeņa formai jābūt perfektai, kā pēc grāmatas». Kad robots bija nopirkts, vajadzēja vēl gadu ilgu pārejas periodu, kurā govīm iemācīja jauno dzīves ciklu: kustību no guļvietas uz slaukšanas boksu, ēdamzāli vai ganībām un atpakaļ. Liels atbalsts bija servisa uzņēmums Armiks no Jēkabpils, kas regulāri ieradās palīdzēt. Servisa pieejamība bija izšķirošais faktors, kāpēc Brovkina nolēma iegādāties tieši šīs kompānijas izplatīto robotu.
Robots dienā spēj apkalpot 70 govju, atlikušās joprojām slauc mehanizēti. To, lai lopiņš slaukšanas boksā neierastos biežāk, kā paredzēts, uzrauga gudrie vārti. Kontrole iespējama tāpēc, ka govis aprīkotas ar čipiem un antenām. Iekārtas uzrauga arī dzīvnieku veselības stāvokli. Ja konstatē novirzes no normas, nosūta saimniekiem ziņu telefonā un e-pastā.
Attālinātā iekārtu vadība netur piesietus mājai un ļauj ar 90 govju ganāmpulku tikt galā pašu spēkiem, pirmos ieguvumus nosauc Brovkina. Par finansiālo izdevīgumu viņa gan vēl neņemas spriest, to varēšot pēc 10—15 gadiem, kad būs atdots jaunās kūts būvniecības kredīts. Izmaksas sasniedza ap 500 tūkstošiem eiro. «Katrā ziņā robotam ir lielāka atbildības sajūta. Man ir vieglāk maksāt bankai kredītu, nekā domāt, vai cilvēks šodien ieradīsies darbā.»
Mazajiem neatmaksājas
Lielākas investīcijas ražošanas automatizācijā vērojamas katru reizi, kad uzplaiksnī darbaspēka trūkums, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe. Iepriekš šāda tendence bija vērojama tā sauktajos treknajos gados, 2006.—2008. gadā. Nākotnē to varētu veicināt iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs, precīzāk, novecošanas problēma. «Tad bez produktivitātes kāpinājuma materiālās labklājības latiņu neuzturēt.» Patlaban apstrādes rūpniecības produktivitāte uz nodarbināto Latvijā ir zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa, rāda Eurostat dati un Puķes aprēķini. Viens no zemās produktivitātes iemesliem ir liels mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kas nevar atļauties dārgas tehnoloģijas, lai strādātu efektīvāk.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un finanšu institūcija Altum piedāvā vairākas atbalsta programmas robotizētu risinājumu ieviešanai, informē aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viena no galvenajām šajā ziņā ir aģentūras administrētā programma Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā. Patlaban pieteikšanās tai ir noslēgusies. Pieejamais finansējums pārsniedza 36 miljonus, viens projekts maksimāli varēja saņemt grantu līdz 100 tūkstošiem. Savukārt Altum piedāvā aizdevumus un kapitāla atlaides digitālās transformācijas un ražošanas modernizācijas projektiem.
Uzņēmēju interese par atbalstu digitalizācijai, automatizācijai un robotizācijai pēdējos gados ir jūtami augusi, vērtē Jāgere un min dažus piemērus. Divus rūpnieciskos robotus ieviesis kokapstrādes uzņēmums Amber Wood, kas Jelgavas novadā nodarbojas ar grīdas dēļu un parketu ražošanu. Savukārt metālapstrādes un mašīnbūves nozarē investīcijas automatizācijā un robotmetināšanas tehnoloģijās veikušas kompānijas East Metal un Malmar Sheet Metal.
Kaut arī apgrozījums pēdējos gados svārstās ap 60—70 miljoniem eiro, bet peļņa ap 10—20 miljoniem, arī Stiga RM izmantoja pieejamās atbalsta iespējas. No jaunajai rūpnīcai nepieciešamajiem 34 miljoniem eiro 12 miljonus aizņēmās bankā, bet 4,5 miljonus piesaistīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Altum lielo investīciju programmā. Šo summu varēs saņemt kā grantu, ja trīs gadus izpildīs noteiktus kritērijus. Galvenais nosacījums attiecas uz produkcijas eksportu — tam jāsasniedz vismaz 7,5 miljonus eiro gadā. Ramoliņš ir pārliecināts, ka tā nebūs problēma. Arī lauksaimniece Brovkina robotizācijas sistēmas iegādājās ar finanšu institūcijas Altum atbalstu. Vērtē, ka «viņi bija ļoti pretimnākoši».
3D drukāšana un robotika ražošanas uzņēmumos
Procentuālā daļa
Foto: TODO : REWORK
Joprojām atpaliekam
Lai gan robotizācijas līmenis aug, Latvija arī šajā ziņā atpaliek no vidējiem rādītājiem Eiropā un pasaulē, norāda ekonomiste Puķe. 2023. gadā vidējais robotu blīvums Eiropas Savienībā bija 219 uz 10 tūkstošiem ražošanā nodarbināto, pasaulē — 162. Pats augstākais rādītājs ir Dienvidkorejai — 1012, tai seko Singapūra ar 770. «Par Latviju konkrētu datu nav, bet varētu būt līdzīgi produktivitātes ranžējumiem,» viņa piebilst, ka problēma nav tikai liels mazo un vidējo uzņēmumu skaits, bet arī ražotā produkcija. Daudzi uzņēmumi izgatavo nišas produktus, kam nav potenciāla kļūt par masveida produkciju, vai zemākas sarežģītības produktus ar mazāku pelnītspēju.
Runājot par lielākajiem izaicinājumiem savas jaunās rūpnīcas būvniecībā, uzņēmuma Stiga RM īpašnieks Ramoliņš min iekārtu izstrādi. «Latvijā trūkst augstas kvalifikācijas mašīnbūves inženieru, kas prot izdomāt un uzrasēt [automatizētas] iekārtas.» Tāpēc šo darbu pasūtīja atzītiem speciālistiem Nīderlandē, Vācijā, Dānijā un Itālijā. Vienā no kompānijām rinda bija tik gara, ka piedāvāja darbu izpildīt tikai 2028. gadā. Tas nederēja, tāpēc uzņēmējs paziņoja, ka nebrauks prom, kamēr potenciālie sadarbības partneri nepiekritīs pasūtījumu izpildīt ātrāk. Lai dotu pienesumu arī vietējai ekonomikai, gandrīz trešdaļu jauno iekārtu izgatavoja savā metālapstrādes uzņēmumā Milzkalnē.
Automatizācijas risinājumu izstrādē Eiropa ir vadošais reģions, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes profesors Ņikitenko. Tas saistīts ar autobūves, elektronikas un pārtikas rūpniecības attīstību — robotizētus risinājumus izmanto jau kopš 70. gadu vidus. Turpretī, piemēram, Ķīnā robotizācija sākās tikai 90. gados. «Tur izaugsme ir straujāka, taču tikai tāpēc, ka bāzes punkts ir zemāks.» Arī šajā ziņā Latvija uz «pieredzējušās Eiropas» fona neizskatās labi.
Tomēr pie mums ir uzņēmumi, kas atsevišķās jomās nodarbojas ar automatizētu un robotizētu risinājumu izstrādi, nodrošina servisu, piemēram, Peruza, kas izgatavo automatizētas iekārtas galvenokārt pārtikas pārstrādei. Risinājumus izstrādā arī kokapstrādes uzņēmumā Latvijas Finieris, taču tikai savām vajadzībām.
Speciālistus, kuri prot izgudrot un projektēt robotus, sagatavo Rīgas Tehniskā universitāte. Interese par studiju programmu Intelektuālas robotizētas sistēmas ir lielāka nekā budžeta vietu skaits, stāsta Ņikitenko. Studentu uzņemšanai tiek rīkots konkurss ar iestājeksāmeniem, bet tas «interesi ir nevis mazinājis, bet tieši vēl vairāk palielinājis».
Augstskolā sagatavo arī ražošanas līniju inženierus, kas robotus prot programmēt un uzstādīt. Savukārt tehnikumos ir iespēja apgūt, kā šāda veida iekārtas apkalpot.
Plaisa ar reālo dzīvi
Ar uzņēmumiem robotizētu risinājumu izstrādē sadarbojas arī Elektronikas un datorzinātņu institūts, kam šajā ziņā uzkrāta bagāta pieredze. Institūtu, gan ar citu nosaukumu, dibināja 60. gados. Tajā laikā zinātnieku galvenais uzdevums bija izstrādāt risinājumus militārajai un kosmosa jomai. Interesants fakts — Rīgas institūtā izstrādāja arī mikroprocesoru mēnesgājējam uz sešām kājām. Uz Mēness beigās tas gan nenonāca, tika izvēlēts risinājums uz riteņiem. Institūts sadarbojās arī ar pusvadītāju rūpnīcu Alfa, kur ražoja integrālās mikroshēmas.
Mūsdienās institūta pētnieki pārsvarā nodarbojas ar gudrības piešķiršanu robotiem, nevis mehānisku konstrukciju veidošanu, atzīmē direktors Greitāns. Ar industriālo robotu izgudrošanu strādā aptuveni 10 cilvēku grupa. Nesen, piemēram, no Eiropas Savienības struktūrfondiem un Latvijas valsts budžeta finansētā projektā izstrādāja datorredzes risinājumu industriālai robota rokai, kas saprot cilvēka runu, žestus, pieskārienus un izpilda prasīto. Zinātnieku komanda labprāt sadarbojas ar uzņēmējiem, taču projektu dēļ ne vienmēr tas ir iespējams. «Lielākā daļa finansējuma institūtam nāk no projektiem, tāpēc darbinieki nevar nedēļas laikā sākt darīt ko citu, jo uzņēmējam vajag.» Resursu pārorientēšana var prasīt vairākus mēnešus. Bet biznesā tieši ātrums ir izšķirošs.
Tomēr pēdējos gados sadarbība dažādu risinājumu izstrādē ar Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem notiek arvien biežāk. Piemēram, projektā, kas noslēdzās aprīlī, attīstīja tehnoloģiju Sadales tīkliem, kas palīdzēs novērtēt elektrības stabu kvalitāti. Ar redzi to ne vienmēr iespējams precīzi noteikt, tāpēc institūts izstrādājis dronu, kas aprīkots ar speciāliem sensoriem. Savukārt valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts meži interesējās par tehnoloģiju, kas palīdz attīrīt jaunaudzes no apmežojuma. No sadarbības partneriem privātajā sektorā minams kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics.
Bieža problēma šajā segmentā ir plaisa starp pētniecību un tautsaimniecību, piebilst Greitāns. Respektīvi, zinātnieki var izgudrot visu ko, bet problēmas rada pārnese uz reālo dzīvi. Laboratorijā radītos risinājumus visbiežāk nevar izmantot 1:1, tos nepieciešams pielāgot konkrētu produktu ražošanai. «Pētniekus interesē radīt jaunas tehnoloģijas ar jaunām iespējām, jaunu funkcionalitāti, taču mēs neesam biznesmeņi. Kad tehnoloģija izgudrota, gribam izgudrot kaut ko jaunu, nevis pieslīpēt esošo.» Turklāt projektu naudu jaunu risinājumu izstrādei iespējams piesaistīt līdz noteiktai stadijai, pārējais uzņēmumam jāfinansē no sava maka. Taču tas ir augsts risks. Pilnīga izdošanās nav apsolīta.
Apstrādes rūpniecības produktivitāte uz nodarbināto
2020. g. salīdzināmās cenās, tūkst. eiro
Foto: TODO : REWORK
Neatvērtā rūpnīca
- Tā kā padomju okupācijas gados Latvijā bija aktīva ražošana un vajadzēja efektivizēt darbu, radās plāns Rīgā atvērt rūpniecisko robotu rūpnīcu. 80. gados to sāka būvēt Vienības gatvē un daļēji pabeidza Atmodas laikā. 90. gadu vidū, kad notika privatizācija, rūpnīcu sadalīja deviņos objektos un likvidēja. Ēku demontēja 2018. gadā, tagad tur atrodas tirdzniecības centrs Rimi Aleja.
Avots: Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūts un Citariga.lv
Roboti aktīvi ienāk arī apkalpojošajā sfērā
Maija beigās Jūrmalas slimnīcā notika Latvijā pirmās robotķirurģijas operācijas ar Da Vinci sistēmu. Tās prostatas vēža pacientiem veica Baltijas Ķirurģijas centra ārsts Pēteris Vaganovs. «Da Vinci tehnoloģija daudzviet pasaulē kļuvusi par zelta standartu sarežģītās operācijās uroloģijā, onkoloģijā un citās ķirurģijas nozarēs,» atzīmē Baltijas Ķirurģijas centra pārstāve Velga Freiberga. Tā ļauj operācijas veikt ar ievērojami lielāku precizitāti, samazināt komplikāciju risku, asiņu zudumu un pēcoperācijas atveseļošanās laiku.
Apkalpojošajā sfērā robotizētu risinājumu izmantošana jau kļuvusi par ierastu praksi. Visbiežāk mēs tos redzam uzkopjam grīdas publiskās ēkās. Taču lielāko popularitāti iekarojuši Lido restorānu roboti, kas savāc netīros traukus. «Mēs esam pirmais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Latvijā, kas ieviesa šādus robotus,» apgalvo valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. «Modernās tehnoloģijas integrējam uzņēmuma darbā, lai padarītu procesus efektīvākus un atvieglotu darbinieku ikdienu.» Tas viņiem dod iespēju koncentrēties sarežģītākiem uzdevumiem.
Patlaban Lido restorānos strādā septiņi šādi roboti: pa diviem tirdzniecības centros Akropole Alfa un Domina Shopping, bet Spicē pat trīs. Uzņēmums plāno drīzumā izmantot jaunu pakalpojumu — pie atsevišķiem galdiem apmeklētājiem būs iespēja veikt papildu pasūtījumu, noskenējot kvadrātkodu. Šos pasūtījumus piegādās viesmīlis robots.
Auziņa piebilst, ka roboti nav Lido īpašums — uzņēmums tos nomā. Šāda pieeja neprasa lielas investīcijas inovāciju ieviešanai, dod iespēju sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un izmantot jaunākos modeļus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
