Kur āmurs?

Jāsadedzina dzejas grāmata un pie reizes arī pats autors. Vai jānošauj. Vai jāieliek cietumā. Šie un līdzīgi mežonīgi amorāli priekšlikumi, kas iecerēti it kā bērnu morāles pasargāšanai, pagājušajā nedēļā uzmutuļoja internetā. Adresāts bija dzejnieks Ivars Šteinbergs, iemesls — viņa krājums Ams, ams, ams! Starp citu, saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu bērnu literatūrā. Bet tas, protams, neuzliek nevienam pienākumu grāmatu vismaz izlasīt, pirms mesties pēc naglām un āmura autora sišanai krustā. Par ko? Jo viņš kādā dzejolī stāsta par iereibušu tēvu, bet citā ir pieminēts praids. Jā, tieši tik vienkārši.

Šis nav pirmais gadījums, kad bērnu grāmatām uzbrūk sašutuši pieaugušie un naidu internetā palīdz uzpūst populistiski politiķi, kuri pasludinājuši sevi par ģimeņu un tikumības sargiem. Parasti šie politiķi sabiezina krāsas vai pat brutāli melo, lai iztēlotu šausmas, no kurām sabiedrība jāglābj. Un bieži atrodas atsaucīgas dvēseles un troļļi, kuriem pasludināt nāves spriedumu kādam cilvēkam ir laikam pat vienkāršāk, nekā nodot depozīta pudeli automātā. Vēlēšanu tuvums šo naida kurināšanu pārvērš ciniskā balsu vākšanā.

Jaunākajā žurnālā