Kad brīvdienās izdodas atslēgties no ekrāniem un atpūsties, pievienojoties atpakaļ ziņu gūzmai, man pēdējās nedēļās šķiet, ka esmu trāpījusi kaut kādā šausmenē, kuras scenārijs izgājis no eņģēm. Jums arī?
Nepieskatīts divgadnieks iziet no mājām Latgalē, pazūd un nosalst. Neaprēķināms septiņdesmitgadnieks Baltajā namā sarīko baisu haosu ASV valdībā un sāk starptautiskus ievedmuitas nodokļu karus. Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā nogalināta grūtniece, vēl četri cilvēki un 43 ievainoti. Šī šausmu scenārija līnija gan nav jauna, tā tur spriedzē jau trīs gadus. Jā, vairāk nekā tūkstoš dienas!
Kā tas viss beigsies? Es nezinu, jo neviens to nezina. Man šķiet, ka vienīgā labā atbilde šīm šausmām ir — turpināt darīt to, ko es spēju un kam redzu jēgu. Nesaplīst, nesadrupt, nesagumt zem spiediena.
