Kādā sarunā nesen iekodu mēlē, lai nepateiktu klišejisko «māksla prasa upurus»
Kamēr iepauzēju, sarunbiedrs - mākslinieks - pats to pateica. No sirds. Jo situācija, par kuru runājām, tiešām bija tāda, ka mākslas dēļ nācās piebeigt dzīvu koku. Kalambūrs zaudēja rotaļīgumu, tie bija īsti vārdi īstā brīdī.
Nebremzēt, teikt tieši to, ko domā, šā numura intervijā gatavs Lauris Reiniks. Pat ja tas nozīmē arī kritizēt aizgājušo draugu Mārtiņu Freimani, kura piemiņai piektdien tiek rīkots koncerts. Atšķirībā no saldā skatuves tēla Laura joki ir ar krampi. «Tu esi atlaista!» Reiniks paziņo Ievai Albertei, jo kas gan tas par īstu žurnālistu, kas jau piecos no rīta grib beigt reportāžu no Lietuvas - tajā Ieva devās līdzi Laurim lūkoties viņa izdaudzināto popularitāti. Tā arī izrādās īsta.
