Dzīves žanrs ir traģikomēdija — tā intervijā saka režisors Alvis Hermanis, kurš spēju pārvērpt cilvēcisku kaislību un traumu murskuli jēgpilnā stāstā apliecinājis jau daudzkārt. Tagad režisors ar JRT aktieriem radījis Vēstures izpētes komisiju, ierokoties publiskotajos «čekas maisos» un nonākot pie tādiem secinājumiem par totalitārisma pagātni, kas izpētes pamatīguma un iedarbīguma ziņā tālu pārspēj īstās vēsturnieku komisijas veikumu.
Gara kā padomju okupācija, izrāde ved cauri dažādām emocijām, bet paliekošākā izjūta vismaz man bija gandrīz fizisks nelabums, ļoti konkrēts riebums pret trulu varu, kas salauž cilvēka brīvo gribu.
Noskaties šo izrādi un pārdomā, ko tu vari darīt, lai šāds vājprāts nekad vairs nebūtu jāpiedzīvo — nu, vismaz mūsu dzīvē, mūsu Latvijā. Protams, velns slēpjas detaļās. Nav jāgaida tanki, zaļie vīriņi vai «valodas referendums», lai ieslēgtu veselo saprātu un brīva cilvēka pašsaglabāšanās instinktu. Gandrīz ik dienu mēs izdarām izvēles, kas vai nu paplašina, vai sašaurina brīvības telpu un mūsu nācijas drošību.
