Atkal četri gadi apkārt, atkal pienācis Saeimas vēlēšanu laiks, atkal jāsāk domāt, par ko balsot. Svērt personas, solījumus. Šķendēties par piedāvāto izvēli, sūdzēties, ka starp sarakstiem nav atrodams tavs sapņu princis vai pasaku princese. Apzināties — ja paliksi malā, citi izvēlēsies tavā vietā, un rezultāts var būt krietni drūmāks par kārtējo «mazāko ļaunumu».
Izvēlēties noteikti palīdzēs raksts šajā žurnālā, kurā dažādu nozaru pārstāvji atbild uz jautājumu — ko gaida no nākamās Saeimas?
Taču vai nav arī tā, ka pārāk daudz gaidām no politiķiem? Uzņēmēji bieži uzsver, ka tieši viņi maksā nodokļus un rada darbavietas. Ir daudzas lietas, kuras privātais sektors var darīt, lai veicinātu izaugsmi. Dažas no svarīgākajām nav atkarīgas no politiķiem, un tieši tajās Latvijas bizness varētu būt aktīvāks. Par to liek domāt divi grafiki, kas nesen piesaistīja manu uzmanību. Pirmais — Eiropas Savienības valstu privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (research and development) 2024. gadā. Latvija ir priekšpēdējā vietā ar 73 eiro uz iedzīvotāju. Lietuvā 116, Igaunijā 344. Otrs grafiks demonstrē ciešo sasaisti starp galveno labklājības noteicēju — produktivitāti — un privāto investīciju līmeni. Jo vairāk investē, jo augstāka produktivitāte. Arī šajā tabulā Latvija diemžēl ir pašā lejasgalā.
