Elīna Vendija Rībena. Piena mugurkauls. Strāva, 2026.
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 5
Jā, tā droši vien ir triloģija! — šādi tagad varētu iesaukties tās nedaudz piesardzīgās prognozes vietā, kas par autores turpmāko radošo darbu pausta Elīnas Vendijas Rībenas otrās dzejas grāmatas Kreveles recenzijā1. Lūk, pieturoties pie fiziskā sāpju konotācijā veidotiem tēliem krājumu nosaukumos2, pavasarī izdots Elīnas Vendijas Rībenas trešais dzejkrājums Piena mugurkauls (nominēts šī gada Dzejas dienu balvai). Iepriekšējās grāmatās autores dzejā bija jaušama rotaļa ar elitārām noskaņām, pilsētas telpas un mīta klātbūtne, un teksts nedaudz koķetēja ar t. s. postmistiķu kustību. Dzeja trāpīja lasītājam ar precīzām metaforām un domas izkārtojumu un nostādināja steigas duļķes, atsedzot lirisku apceri.
