par Eduarda Aivara vienpadsmito dzejoļu krājumu Acu dzīres vienlaikus uzskatāma arī par apsveikumu viņa septiņdesmitajā dzimšanas dienā
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 2
Eduards Aivars. Acu dzīres. Aminori, 2025.
Dzejnieks krājumus parasti izdevis gadskaitļos, kuri beidzas ar 1 vai 6. Piemēram, viņa klusā debija Dejas iznāca 1991. gadā, abas 90. gadiem svarīgās grāmatas Jā un Ainava kliedz — 1996. gadā, augstu novērtētais krājums Es pagāju — 2001. gadā, 50 gadu jubilejas izlase ar jauniem dzejoļiem Jauns medus — 2006. gadā, bet Sakvojāžs — 2016. gadā. Tiesa, pēdējos gados viņš ir kļuvis pragmatiskāks un izdod grāmatas jau gadā pirms apaļajām un pusapaļajām jubilejām, acīmredzot, lai krājumi labāk paspētu nosēsties lasītāju apziņā. Un tas ir prātīgi: Dzejoļu remonts izdots 2020. gadā, bet jaunākais krājums Acu dzīres — 2025. gada nogalē, tāpēc man ir iespēja šo grāmatu apcerēt Domuzīmes slejās, pie viena sveicot Aivaru viņa dzimšanas dienā 13. martā.
