Publicitātes foto
Jāņa Joņeva romāns Decembris ir stāsts par 1997. gada slepkavībām
Rakstnieka Jāņa Joņeva iepriekšējiem darbiem — romānam Jelgava ’94 un stāstu krājumam Tīģeris ceļš pie lasītājiem bijis veiksmīgs — abi ieguvuši Latvijas Literatūras gada balvas, Jelgava ’94 — arī Eiropas Savienības Literatūras balvu. Un tas vien varētu būtu pietiekams iemesls, lai ar cerībām šķirtu vaļā Joņeva jaunāko darbu Decembris, kas tiek pieteikts kā dokumentāls detektīvs.
Grāmata nav liela, ērta kabatas formāta, to var izlasīt vienā vakarā, un uzreiz teikšu, ka šis ir mulsinošākais un arī labākais darbs, kādu pēdējā laikā latviešu literatūrā nācies lasīt. Protams, es uzķēros uz anotācijā doto solījumu, ka tas būs detektīvs. Taču Joņevs piemāna, viņš drīzāk par apspriežamu problēmu padara pašu detektīvžanra pastāvēšanu, kura pamatā ir daudziem lasītājiem tik pazīstamā interese par baisām situācijām, kādās reālajā dzīvē — dod die’s — pašam nenāksies iekulties, azarts atklāt un iepazīt ļaundari. Joņevs solītā detektīva vietā mudina ielūkoties aiz tā — kāpēc cilvēkus aizrauj bailes?
