Foto — Rūta Kalmuka, F64
Tikko iznākušās grāmatas par 20.gadsimtu cenšas aizlāpīt vēstures audekla caurumu, lai mums nebūtu jāpaklūp
Vēsturei Latvijā pēdējā pusotra gadsimta laikā bijusi liela nozīme. Ir dažādi viedokļi par to, kādai jābūt pagātnes lomai tautas attīstībā. Daži aicina aizmirst pagātni, citi koncentrējas tikai uz to. Neatkarīgi no abiem skatpunktiem tautas vēsturiskā apziņa pastāvīgi veidojas un attīstās. Tautas atmiņu var salīdzināt ar paklāju, pa kuru iet uz nākotni. Jo stiprāks audekls, jo vieglāks ceļš.
Vēstures audekla veidošanā pārsvarā piedalās profesionāli vēsturnieki; pēdējos gados viņi saņem aizvien skaļākus pārmetumus par pārāk sausiem, plašai publikai nepieejamiem pētījumiem. Arī septembrī notikušajā Latvijas vēsturnieku pirmajā kongresā atkārtoti izskanēja doma, ka vēsturniekiem vajadzīga palīdzība. Tie, kas arhīvos dzen pēdas pagātnes faktiem, reti spēj tos izklāstīt plašai publikai interesantā veidā.
