Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 3
Pagājušajā gadā publicētais kopdarbs ir bagātīgs — 14 nodaļas sagatavojuši 15 autori. Satura rādītājā redzamā daudzveidība iedrošina līdzīgi norādei studiju kursa aprakstā, ka «pēc kursa apguves būs pamatzināšanas šādos tematos...».
Veidojot kolektīvu monogrāfiju, viena pieeja varētu būt satura struktūras izstrāde, lai pēc tam katrai nodaļai piemeklētu piemērotāko autoru. Tad grāmatas struktūra būtu gluži tikpat viegli uztverama kā viena autora monogrāfijā. Cita pieeja — monogrāfijas saturu nosaka autoru pētniecības virzieni, tādējādi pilnvērtīgāk izmantojot katra pētnieka kompetences spēcīgākos aspektus.
Tā kā šoreiz izvēlēta otrā pieeja, kopiespaids par darbu ir fragmentārs, brīžiem pat mazliet haotisks, lai gan redaktore Ina Druviete ir centusies priekšvārdā un nobeigumā lasītājam parādīt vienojošo pavedienu. Fragmentārisms ir neizbēgama īpatnība, kas izriet no autoru izvēlētajiem tematiem un tendencēm akadēmiskajā vidē. Vairākums pēdējās desmitgadēs iznākušo kolektīvo monogrāfiju, kas nonākušas manā redzeslokā, ir tieši šādas. Lasītājam jābūt gatavam, ka katra nodaļa var veidot neatkarīga darba iespaidu.
