Foto: Anita Vaivode, F64
No savas pagātnes varam paņemt vairāk, nekā domājam
Latvijā mēs vienā vai otrā veidā visi svinam vai atzīmējam Ziemassvētkus. Kurš iet baznīcā, kurš bagātīgi vakariņo ģimenes lokā, kurš velk bluķi, kurš vienkārši izguļas valsts dāsni atvēlētajās brīvdienās. Diezin vai kādam tie "rakstainās kamanās" paskrien garām pilnīgi nepamanīti.
Katram mums ir savs personisks Ziemassvētku atzīmēšanas rituāls jeb darbību kopums, ko veicam šajā gada vistumšākajā laikā. Visticamāk, ka tajā kārtu kārtām klājušās seno saules pielūdzēju, kristiešu un jaunāko laiku tirgus kultūras ietekmē radušās darbības, kuras tagad pagrūti vairs atšķetināt līdz pirmsākumiem.
Taču šādas pat "kārtas" ir sakrājušās arī mūsu tautas un ikviena tās pārstāvja kultūras mantojumā, domāšanā un apziņā ne tikai Ziemassvētku vai citu gadskārtu ritu sakarā. Tās "kārtas", ja vien protam ar tām gudri rīkoties, var būt ļoti labi izmantojamas arī mūsdienu apstākļos, kad tehnoloģiju un naudas varas uzvaras gājienā nereti samulstam par patiesajām dzīves vērtībām un to nozīmi mūsu ikdienā.
