Pērn Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā bija skatāma izstāde "Trakokrekla stāsts. Psihiatrija līdz psihofarmakoloģijai". Foto: Ieva Čīka, LETA
Turpinājums rakstam par publisko aģitāciju pret psihiatrijas dienestu
Nekad neesmu rakstījis turpinājumos. Nelasu komentārus. Arī diskutēju tikai ar profesionāļiem. Šoreiz bija citādāk. Pēc mana raksta "Ārstu vajāšana" publicēšanas Ir.lv un vēl dažos portālos, man nācās ļoti daudz uzklausīt viedokļus par sociālās aprūpes centriem un hronisko psihiatrijas pacientu atrašanos tajos. Saņēmu veselu gūzmu negāciju par psihiatrijas dienestu, turklāt ne tikai no tiem, kas varētu būt bijuši psihiatru klienti, bet arī no tādiem, kam „bēniņos" nudien viss ir kārtībā.
Gandrīz visi, kas man atrakstīja vai uzrunāja, pauda viedokli, ka sociālās aprūpes centros mediķi pret pacientiem izturas nekorekti, lieto pārlieku lielas nomierinošu zāļu devas, gandrīz vai pret pacientiem darbojas noziedzīgi. Nelīdzēja mani iebildumi, ka socālās aprūpes nami nav veselības aprūpes iestādes, ka patiesībā tur labākajā gadījumā medicīnisko palīdzību nodrošina medicīnas māsa.
