Foto: Evija Trifanova, LETA
Par sērošanu jeb kā turēt lāci drošā attālumā
Saulgrieži ir saules svētki. Ziemas saulgriežos, Ziemassvētkos, tā dzimst no jauna, bet vasaras saulgriežos - Jāņos, tā ir savas varas augstumos.
Latvieši svin un priecājās abos svētkos - gan tumšākajos, gan gaišākajos. Tumšākos, jo zinām, ka gaisma atkal pieaugs, bet gaišākos tāpēc, ka gaisma ir uzvarējusi.
Latvijā ir oficiāli ārkārtīgi daudz upuru piemiņas un sēru dienu. Līdz ar to mums nemitīgi tiek atgādināts par mūsu tautas ciešanām, nevaram tikt galā ar savu pagātni. Tas neizbēgami ietekmē mūsu tautas psihi.
Dažviet pasaulē (arī Austrālijā) ir tāda prakse savest kopā nozieguma upuri ar to, kas ir viņam darījis pāri, lai otrais varētu nožēlot savu ļauno darbību, iegūstot garīgu atbrīvošanos, un pirmais varētu saprast notikušo, pārliecināties, ka tas neatkārtosies un pārvilkt svītru šai pagātnes daļai. Šāda kopā savešana palīdz gan (bijušajam) noziedzniekam, gan upurim.
