Foto: Ieva Čīka, LETA
Galvaspilsētas standartu vienīgo apstiprinājusi Valsts Heraldikas komisija
Šonedēļ Rīgas svētkos daudzviet plīvo zilibaltais galvaspilsētas standarts. Irir. lv izzina karoga vēsturi no 1232.gada līdz mūsdienām un noskaidro, kāpēc vajadzīga īpaša domes atļauja, lai ražotu suvenīrus ar karoga attēlu, un kādās situācijās aizliegts lietot Rīgas karogu.
''Katrai sevis cienošai viduslaiku pilsētai kopš agrajiem viduslaikiem bija savs karogs, arī Rīgai," stāsta Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija. Rīgas karogam ir gara un dažādu varu mezglota vēsture, kas iestiepjas pat 13.gadsimtā. Zili baltajam karogam, kuru mūsdienās redzam plīvojam pie galvaspilsētas pašvaldības ēkām, bijuši daudzi priekšteči.
Kas bija pirms zilibaltā Rīgas karoga?
Vēstures avotos pirmo reizi Rīgas karogs minēts jau 1232.gadā, taču nav saglabājušās nekādas liecības par tā krāsu un formu, liecina enciklopēdijas ''Tilde" dati. Pēc nepilniem 50 gadiem šis laikā zudušais karogs aizstāts ar jaunu - baltu krustu. Karoga ieviešanu noteica iestāšanās Hanzas savienībā 1282.gadā, un tā mērķis bija rotāt visu Rīgas tirdzniecības kuģu mastus. 14.gadsimta sākumā pilsētas rāte precizēja, ka baltajam krustam jāgulstas uz melna fona, karogam jābūt taisnstūra formas ar ķīļveida iegriezumu.
