Cik neparedzama ir dzīve! Pāršķirstu pagājušā gada žurnāla Jāņu numuru, kur no vāka smaida staltais pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis. Viņam rokās vareni airi, divu vīru augumā. Rokas, airi un neticami sīksta griba — tas ir spēks, kas ļāva Kārlim šķērsot okeānus visapkārt zemeslodei. Intervijā par viņa ceļojumu ir daudz skaistu vietu, bet tagad īpaši zīmīgs man šķiet citāts par pārvarētajām briesmām: «Goda vārds, nenodarbinu savu prātu ar domām par bēdīgu iznākumu vai nāvi! Mana izvēle ir pārslēgt domas uz citu, labāku kanālu.»
Pagājis gandrīz gads, un Kārlis atkal smaida uz Ir vāka. Bez garajiem matiem, bez airiem. Labā roka neklausa, bet kreiso spītīgi pacēlies cīņas žestā. Kārlis nepadodas arī tagad, kad jākuģo cauri bīstamam okeānam, kas nav iezīmēts nevienā pasaules kartē. Pēc februārī pārciestā insulta un izoperētā agresīvā smadzeņu audzēja Kārlis cītīgi ārstējas, lai atkal pierādītu, ka viņa dzīve spraucas laukā no statistikas ailītēm un ejams pašam savs unikāls ceļš. Turklāt šoreiz Kārlis nav viens kā laivā, ik brīdi blakus ir tuvāko komanda — ģimene, draugi. Viņi atklāti runā par briesmām, bet negrasās padoties. Un palīdzēt Kārlim varam arī mēs katrs, jo eksperimentālā terapija ir dārga. Ceru, Kārlim izdosies tikt cauri arī šai dzīves vētrai, un ikviens varēs no viņa mācīties, kā «ieslēgt Kārli» un paveikt šķietami neticamo.
