Cik līdzīgi vai atšķirīgi abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.
No pirmdienas, 20.oktobra Ojāra Vācieša muzejā būs aplūkojama izstāde "Es, Rīga, laimi saucu tavā vārdā. Čaks un Vācietis Rīgai", raksta aģentūru LETA. Izstādes veidotāji velējušies parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu. Paralēļu izrādījies pārsteidzoši daudz - gan pilsētas tēli, par kuriem runā abi dzejnieki, gan intonācija, kādā viņi to dara.
Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par "savu paradīzi" - tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā. Ojārs Vācietis savukārt pie Māras ezera apmetās 1960.gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa "laimīgo zemi", lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu, kā teikusi Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā. 1950.gadā, kad dzejnieks Čaks pameta šo pasauli, Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.
