Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) lepojas ar savām senlietām, viena no tām ir tā saucamā Melnā roka. Tā atrasta Rāznas ezera dienvidu krastā 1956.gada oktobrī, rokot kartupeļu bedri. Senā latgaļa apbedījumu apmēram metra dziļumā atracis Bernards Zaremba. Bedrē bez citiem kauliem bijusi arī mumificējusies roka ar karavīra aproci. Uz rokas pirkstiem ir saglabājušies četri spirālgredzeni. Attēls no LNVM
Par arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" grozījumos
Šogad 23.janvārī spēkā stājās grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas nosaka būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā par arheoloģiskā mantojuma aizsardzību.
Kāpēc bija nepieciešami likuma grozījumi?
Arheoloģiskais mantojums ir vērtība sabiedrībai, kas ietver konstrukcijas, ēkas, ēku grupas, labiekārtotas teritorijas, pārvietojamus objektus un priekšmetus, kā arī to kontekstu gan sauszemē, gan zem ūdens. Tas ir neatjaunojams vēstures avots, kas pieder ne tikai mūsdienu cilvēkam, bet arī nākamajām paaudzēm, kam, pilnveidojoties tehnoloģijām, pavērsies arvien plašākas tā pētniecības iespējas.
Latvija ir pievienojusies Eiropas konvencijai arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai. Tās mērķis ir aizsargāt arheoloģisko mantojumu kā Eiropas kolektīvās atmiņas avotu un vēsturisku un zinātnisku pētījumu līdzekli.
