Kad nacionālā drošība vairs nav drošība

  • Vineta Poriņa
  • 03.07.2014
Foto: Emīls Desjatņikovs, F64

Foto: Emīls Desjatņikovs, F64

Runa Saeimas debatēs par Ministru prezidentes ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, 03.07.2014.

Ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību rakstījušas par valsts drošību atbildīgas personas, nevis Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Tas ir visskumjākais, jo, pirmkārt, jau ziņojuma ievadā Latvija nosaukta nevis par ES un NATO dalībvalsti, bet par" valsti starp Eiropas Savienību un NVS valstīm, ar kurām esam cieši saistīti ekonomiski un politiski." (5.lpp.) Šī ģeopolitiskā vīzija dod toni visam ziņojumam. 

Otrkārt, par Krievijas politiku rakstīts ļoti izvairīgā tonī. Dažās vietās pieminēta Krievijas agresija. Taču nekur nav minēta Krimas aneksija (kas nosodīta daudzos ES un NATO dokumentos). Nekur nav minēta Krimas militārā okupācija (ko tikko arī nosodījām EDSO Parlamentu asamblejā). Tipiskās frāzes ziņojumā par nacionālo drošību ir "Krievijas piekoptā rīcība Ukrainā" (7. lpp), "Krievijas operācija Krimā" (8. lpp), "Tādas darbības kā Ukrainā" (11. lpp), "notikumi Krimā" (30. lpp) un tā tālāk.

Jaunākajā žurnālā